Vēlēšanas Venecuēlā notiek par spīti ilgstošiem opozīcijas protestiem, ekonomiskai un politiskai krīzei. Venecuēlas prezidents Maduro ir nācis klajā ar šo priekšlikumu, lai mainītu valsts pamatlikumu. Tomēr opozīcija uzsver, ka šādi Maduro mēģina izvairīties no prezidenta vēlēšanu datuma noteikšanas, ko paredz esošā konstitūcija.
Venecuēlā jau ilgstoši ir paralizēts parlamenta darbs, jo vairākumu tajā ir ieguvuši Maduro oponenti. Konstitucionālā tiesa daļēji ir pārņēmusi parlamenta funkcijas, ko plaši kritizēja rietumvalstis. Savukārt ASV apsver iespēju ieviest pret Venecuēlu sankcijas.
Opozicionāri piebilst, ka tā vietā, lai pārrakstītu konstitūciju, Maduro vajadzētu noteikt valsts prezidenta vēlēšanu datumu. To paredz esošais valsts pamatlikums. Uz šādu soli Venecuēlas prezidentu mudina arī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajani ir nosaucis Pārstāvju asamblejas vēlēšanas par jaunu triecienu demokrātijai Venecuēlā. Tajani pat mudināja Eiropas Savienības valstu ārlietu ministrus apsvērt iespēju ieviest sankcijas pret Maduro režīmu.
Jau tagad daudzi Venecuēlas iedzīvotāji nav apmierināti ar esošo valsts vadītāju un viņa politiku. Valstī ilgstoši trūkst pārtikas, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības preču. Tādēļ iedzīvotāji regulāri iziet ielās, lai protestētu pret pastāvošo varu. Sadursmēs ar kārtības sargiem bojā ir gājuši jau vairāk nekā 100 cilvēki.
Opozīcija ir nolēmusi boikotēt šīs vēlēšanas, tā vietā rīkojot akcijas dažādās Venecuēlas pilsētās. Kāda protestētāja sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” pauda pārliecību, ka Maduro un sociālistu valdīšanas laiks tuvojas beigām. “Pat ja viņi uzvarēs tagad, tas vairs neturpināsies ilgi,” sacīja sieviete.
Tiek ziņots, ka uz 2.8 miljoniem valsts pārvaldē strādājošo tika izdarīts liels spiediens, lai panāktu, ka viņi svētdien dodas balsot. Dažus pat draudēja atlaist no darba, ja viņi nepiedalīsies. Tomēr tiek ziņots, ka vēlētāju aktivitāte tik un tā ir zema.
Svētdienas balsojumu ir nosodījusi ne tikai Eiropa, bet arī ASV un vairākas citas valstis. Amerika ir uzlikusi sankcijas 13 Maduro režīma amatpersonām un apsver papildu ierobežojumus pēc nobalsošanas. Arī kaimiņos esošā Kolumbija ir sacījusi, ka neatzīs vēlēšanu rezultātu.
Iedzīvotāju aptauju dati liecina, ka vairums pilsoņu ir pret jaunās Asamblejas sasaukšanu. Turklāt septiņi miljoni cilvēku nesen piedalījās neoficiālajā opozīcijas rīkotajā referendumā, lai izteiktos pret šo soli.
