Krievijas valdības ierosinājums pakāpeniski palielināt valsts iedzīvotāju pensionēšanās vecumu ir izraisījis plašas diskusijas gan politiskajās aprindās, gan Krievijas sabiedrībā. Izmaiņas likumdošanā paredz pakāpeniski palielināt pensijas vecumu sievietēm no pašreizējiem 55 gadiem līdz 63 gadiem, bet vīriešiem no 60 gadiem līdz 65 gadiem. Ir izskanējušas ziņas, ka Krievijas parlamenta deputātiem no valdošās partijas “Vienotā Krievija” pieprasa balsot par jauno likumdošanas izmaiņu apstiprināšanu, savukārt prezidents Vladimirs Putins izteicies, ka viņam pašam lēmums palielināt pensionēšanās vecumu ne visai patīkot.
Kā radiostacijai “Eho Moskvi” norādījis ekonomists Mihails Hazins, visa šī reforma no paša sākuma ir bijusi profanācija, kuras mērķis nav bijis kaut ko reformēt. Galvenais mērķis esot bijis maksimāli saniknot tautu pret pašreizējo varu, tostarp pret prezidentu Putinu.
Hazins arī noraida valdības apgalvojumus, ka pensionēšanās vecums tiek celts tāpēc, ka valstī ir pieaudzis vidējais dzīves ilgums.
"Pirms dažiem gadiem notika straujš dzīves ilguma kāpums. Tas notika vienā mirklī. Tas pats notika pirms gada. Un vai jūs zināt kāpēc? Es daudz esmu profesionāli nodarbojies ar statistiku un zinu, ka šādi strauji lēcieni ir saistāmi ar metodikas maiņu," teica Hazins. "Un metodika ir šāda – viņi no statistikas ir izslēguši zīdaiņu līdz gada vecumam mirstību. Un šie rādītāji ir ļoti augsti. Viss. Un dzīves ilgums uzreiz strauji pieaug."
Gan sestdien, gan svētdien daudzās Krievijas pilsētās tika sarīkotas plašas protesta akcijas, kurām dots vienots nosaukums “Nē pensiju reformai”. Šīs akcijas organizē Krievijas Komunistiskā partija, kura vēl pirms nedēļas saņēma Centrālās vēlēšanu komisijas atteikumu sarīkot referendumu par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.
Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ella Pamfilova norādījusi, ka pilsoņiem būtu jādod tiesības piedalīties šādā balsojumā, taču Komunistiskās partijas ierosinātais referenduma jautājums esot bijis juridiski nekonkrēts un to noteikti esot iespējams pārstrādāt. Pati Pamfilova pat esot gatava palīdzēt jaunā formulējuma izstrādē. Atsevišķi mediji pieļauj, ka šādi izteikumi liecina par to, ka varas iestādes, iespējams, mēģina kavēt laiku, lai atrastu jaunus ieganstus komunistu apklusināšanai, vai arī sekmētu to, ka komunisti noteiktajā laikā nepaspēj savākt referenduma rīkošanai nepieciešamos parakstus.
Sestdien un svētdien notiekošajās protesta akcijās visā valstī vidēji piedalījušies no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem cilvēku.
Lielākā protesta akcija notikusi Maskavā, kur ielās izgājuši aptuveni 12 tūkstoši cilvēku, lai arī paši pasākuma organizatori apgalvojuši, ka dalībnieku skaits varētu sasniegt 100 tūkstošus. Komunistu aicinājumam atsaukušās arī vairākas citas politiskās partijas, piemēram, “Kreisā fronte”, “Jabloko”, kā arī opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atbalstītāji, arodbiedrību un dažādu sabiedrisko organizāciju dalībnieki. “Kreisās frontes” līderis Sergejs Udaļcovs brīdinājis “Vienoto Krieviju” un prezidentu Putinu, ka gadījumā, ja pensiju reforma netiks apturēta, tikšot sarīkots miljonu maršs un tiks pieprasīta varas maiņa valstī.
Par masu protesta akcijām Krievijas oficiālajos masu saziņas līdzekļos runāts ļoti maz. Kā ziņo televīzijas kanāls “Dožģ”, ja arī kāds materiāls izskanējis, tajos netiek minēta pensiju reforma, bet gan izmaiņas pensiju likumdošanā. Tas tāpēc, ka varas iestādes esot devušas rīkojumu izvairīties no vārda “reforma” lietošanas, jo tas varētu iedzīvotājos radīt nepatīkamas asociācijas ar deviņdesmito gadu reformām.
