Burkinafaso parlamentam šodien bija jāizskata piedāvājums izmainīt valsts konstitūciju, kas ļautu valsts prezidentam atkārtoti kandidēt uz savu posteni nākamā gada novembrī gaidāmajās vēlēšanās. Līdzšinējais valsts prezidents Blaise Kompaore ir valdījis jau 27 gadus un prezidenta amatā ir ticis pārvēlēts četras reizes. Saskaņā ar 2005.gadā veiktajām izmaiņām likumdošanā, nākamajā gadā viņa pilnvaru termiņš beidzas, liedzot viņam iespēju kandidēt atkārtoti.
Tagad opozīcijas pārstāvji baidās par to, ka, kārtējo reizi panākot izmaiņas konstitūcijā, prezidents varētu pretendēt uz pārvēlēšanu nevis vienu, bet pat trīs reizes, un tas faktiski nozīmētu viņa režīma turpināšanos vēl 15 gadus.
Lai panāktu šādas izmaiņas likumdošanā bez referenduma rīkošanas, parlamentam bija nepieciešams iegūt divu trešdaļu deputātu atbalstu, un tas tika nodrošināts pēc tam, kad savu atbalstu ierosinājumam pauda trešā lielākā parlamentā pārstāvētā partija.
Taču neilgi pirms izšķirošā balsojuma vairāki simti cilvēku izlauzās cauri drošības zonai un devās uzbrukumā parlamenta ēkai, izdemolējot birojus un aizdedzinot blakus esošās automašīnas. Vēlāk aizdedzināta tika arī daļa no parlamenta ēkas.
Izdemolēta vietējās televīzijas mītne, kā arī mēģināts iebrukt prezidenta pilī. Šo uzbrukumu gan novērsuši prezidenta apsardzes pārstāvji, raidot gaisā brīdinājuma šāvienus. Līdzīgi uzbrukumi notikuši ari valdošās partijas galvenajai mītnei un mērijai otrajā lielākajā pilsētā Bobo Diulasso.
Kā paziņojuši Burkinafaso opozīcijas līderi, līdzīgi kā savulaik Arābu pavasaris, pašlaik valstī notiekošo var nosaukt par „Melno pavasari”, daļēji šādu nosaukumu saistot ar melnajiem dūmiem, kas bija redzami virs degošā parlamenta. Kā norāda ziņu aģentūra AFP, aptuveni 60% no 17 miljoniem valsts iedzīvotāju ir jaunieši vecumā līdz 25 gadiem, un visa viņu dzīve ir pagājusi pašreizējā prezidenta pilnvaru laikā. Šajā laikā Burkinafaso ir kļuvusi ne tikai par vienu no nabadzīgākajām Āfrikas, bet arī visas pasaules valstīm, ANO attīstības indeksa reitingā ierindojoties 183. vietā no 186 valstīm.
Pēdējā laikā protestētājiem ir pievienojušies arī vairāki desmiti militārpersonu, tostarp bijušais aizsardzības ministrs.
Pats prezidents Kompaore iepriekš ir izteicies, ka viņš pašlaik neveidojot nākotni sev, bet gan rūpējoties par to, kāda būs valsts nākotne. Viņš ir pārliecināts, ka visas viņa darbības ir likumīgas. Savukārt Burkinafaso valdības preses pārstāvis slavējis valsts demokrātijas vitalitāti, par spīti pret valdību vērstajiem protestiem.
Kā norāda AFP, situāciju Burkinafaso rūpīgi vēro vēl vairāki Āfrikas valstu vadītāji. Tā, piemēram, Burundi, Beninanas un Kongo Demokrātiskās republikas prezidenti arī vēlas veikt līdzīgas izmaiņas konstitūcijā ar mērķi noturēties pie varas.
Savukārt ASV, Eiropas Savienība un Francija, kuras kolonija savulaik bija Burkinafaso, aicinājuši uz savaldību un atturēšanos no vardarbības, vienlaicīgi rosinot arī pārskatīt un atcelt likumu izmaiņas. Gan ASV, gan Francijai Burkinafaso ir ļoti nozīmīgs militārais partneris cīņā pret islāmistu kaujiniekiem Sāhelas reģionā.
