Trešdien vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pulcējās desmitos ASV pilsētu uz vērienīgām demonstrācijām, lai pieprasītu piešķirt pilsonību nelegālajiem imigrantiem. Aplēses liecina, ka ASV dzīvo aptuveni 11 miljoni nelegālo imigrantu, lielākajai daļai no kuriem dzimtā ir spāņu valoda, un kuri labākas dzīves meklējumos ieradušies no Centrālās un Dienvidamerikas valstīm.
Tādēļ mītiņos ļoti daudz skanēja tieši spāņu valoda, sajaukumā ar angļu. Demonstrācijas notika Ņujorkā, Sanfrancisko, Atlantā, bet vērienīgākā Vašingtonā pie Kapitolija - ASV Kongresa sanāksmes vietas.
Astoņu ASV senatoru grupa, kurā ietilpst gan demokrātu, gan republikāņu pārstāvji, ir tuvu likumprojekta izstrādei par vērienīgākajām imigrācijas reformām kopš 80. gadiem. Jaunais likumprojekts varētu tikt nodots atklātībā jau tuvākajās dienās, bet ASV prezidents Baraks Obama plānu jau nodēvējis par "smagu, bet taisnīgu" pilsonības iegūšanas ceļu lielākajai daļai nedokumentēto imigrantu.
Kaut gan daudziem ir darbs, viņi nevar iegūt autovadītāja apliecību vai pasi. Plāns paredz, ka ir jāpastiprina robežkontrole pirms pilsonības piešķiršanas nelegālajiem imigrantiem. Paredzēta arī striktāka nodarbinātības pārbaudes sistēma, un ir jāuzlabo vīzu piešķiršanas režīms.
Kā ziņu aģentūrai AFP norādīja kāda procesam tuvu stāvoša persona, nelegālie imigranti nevarēs pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, pirms varas iestādes ir nodrošinājušas 100% pārraudzību pār ASV dienvidu robežu ar Meksiku. Lai to sasniegtu, varētu būt nepieciešami pat desmit gadi.
Pēdējā laikā imigrācijas reforma bijusi viena no galvenajām prezidenta Obamas prioritātēm. 2010. gadā viņa plānus apturēja republikāņi. Taču pēc sakāves pagājušā gada prezidenta vēlēšanās, kad vairums spāniski runājošas kopienas nobalsoja par Obamu, republikāņi ir mīkstinājuši nostāju, un arī cenšas iegūt minoritāšu atbalstu.
Aptaujas liecina, ka reformu atbalsta seši no desmit amerikāņiem. Tomēr laikā, kad ASV joprojām cenšas novērst ekonomiskās krīzes radītās sekas, daļa iebilst. Savu nostāju sarunā ar raidsabiedrību BBC skaidri pauda Rojs Beks, kurš vada organizāciju „NumbersUSA”, kas vēlas ierobežot imigrācijas apjomus:
„Šajā valstī ir 20 miljoni amerikāņu, kas vēlas pilnas slodzes darbu, bet nevar tādu atrast. Kas tā par valdību, kas pagriež muguru 20 miljoniem cilvēku un saka, ka mums vienalga, cik prasmīgi jūs esat un kāda ir jūsu situācija kā amerikānim - bezdarbniekam. Ka mēs kā galveno prioritāti izvirzīsim šos cilvēkus, kuri patiesībā ir „nelegāļi”.”
Pēdējā lielākā imigrācijas reforma notika pirms vairāk nekā 25 gadiem republikāņu prezidenta Ronalda Reigana laikā. Toreiz pilsonību piešķīra aptuveni 3,5 miljoniem nelegālo imigrantu.
