Protestiem Baltkrievijā pievienojas arī valsts kontrolētajos medijos strādājošie

ĪSUMĀ: 

• Lukašenko valdīšanas gados vairums iedzīvotāju informāciju ieguva no valsts kontrolētajiem medijiem.
• Mediji, kuri kritizēja Lukašenko un valdību, piedzīvoja represijas.
• Baltkrievija preses brīvības indeksā pērn bija 153. vietā starp 180 valstīm.
• Jaunā paaudze informāciju iegūst pārsvarā internetā; to izmantoja Lukašenko oponenti.
• Protesti pēc prezidenta vēlēšanām izvērtās vardarbīgi; aizturēti arī 69 žurnālisti.
• Eksperte Sloga: Baltkrievijas režīms līdz galam nenovērtēja netradicionālo mediju spēku.
• Protestiem pievienojušies valdības kontrolēto TV un radio kanālu darbinieki.
• Tas apliecina nopietnas pārmaiņas Baltkrievijas sabiedrībā, uzskata Sloga.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko 26 valdīšanas gados bija panācis, ka valstī nav vērā ņemamas politiskās opozīcijas un režīmam neērtu mediju ar plašu auditoriju. Vairums valsts iedzīvotāju informāciju ieguva no valsts finansētajiem un stingri kontrolētajiem medijiem. Savukārt mediji, kuri kritizēja Lukašenko un valdību, piedzīvoja represijas.

 

Baltkrievija atrodas lejasgalā dažādos reitingos, kas vērtē valstu demokrātijas līmeni. Piemēram, nevalstiskās organizācijas “Reportieri bez robežām” veidotajā Pasaules preses brīvības indeksā Baltkrievija pērn bija 153. vietā starp 180 valstīm. Nekur Eiropā nav sliktāks preses brīvības stāvoklis. “Reportieri bez robežām” norādījuši, ka “Baltkrievijā neatkarīgie blogeri un žurnālisti saņem draudus un nonāk aiz restēm, vadošos ziņu portālus bloķē, pieeja informācijai ir ierobežota, bet mediju daudzveidība ir sveša”.

Režīma neiecietība pret neatkarīgajiem medijiem pastiprinājās vairākus mēnešus pirms 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Kandidēšanai vēlēšanās nepielaida populāro blogeri Sergeju Tihanovski, kuru vēlāk arestēja par to, ka viņš it kā esot kūdījis uz masu nemieriem. Varasiestādes aizturēja vēl vairākus žurnālistus, kuri atspoguļoja nesankcionētus mītiņus.

Lukašenko dažas nedēļas pirms vēlēšanām piedraudēja izraidīt vairākus rietumvalstu medijus, jo tie vēloties destabilizēt situāciju valstī.

Baltkrievu jaunā paaudze informāciju iegūst pārsvarā internetā, nevis valsts kontrolētajos televīzijas kanālos. To saprot arī Lukašenko oponenti, kuri aktīvi izmanto sociālos tīklus, lai uzrunātu un nodotu savu vēstījumu. Piemēram, Sergeja Tihanovska kanālam videoapmaiņas vietnē “YouTube” ir gandrīz 300 tūkstošu sekotāju. Vēl vienam populāram Lukašenko oponentam Viktoram Babariko ir vairāk nekā 300 tūkstoši sekotāju sociālajā tīklā “Instagram”.

Protesti pēc prezidenta vēlēšanām izvērtās ārkārtīgi vardarbīgi. Demokrātisko pasauli šokēja kadri, kuros redzama likumsargu nežēlīgā izrēķināšanās ar demonstrantiem. No represijām neizbēga arī žurnālisti. Baltkrievijas Žurnālistu asociācija ziņo, ka kopš 9. augusta ir aizturēti vismaz 69 žurnālisti. 36 no viņiem esot guvuši traumas. Vairums no aizturētajiem žurnālistiem jau esot atbrīvoti.

Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga sacīja, ka Baltkrievijas varasiestāžu vēršanās pret žurnālistiem protestu pirmajās dienās bija papildu grūdiens demokrātijas kustībai. Eksperte uzskata, ka Baltkrievijas režīms līdz galam nenovērtēja netradicionālo mediju spēku.

"Sociālo mediju laikmetā žurnālistika nav vairs tikai tas, ko tu redzi televīzijā, dzirdi radio un izlasi avīzēs.

Patiesībā mēs varam redzēt, cik liela nozīme ir neatkarīgiem blogeriem, pilsoniskajai žurnālistikai. Protams, spilgtākais piemērs ir [saziņas vietnē] “Telegram” esošais kanāls “Nexta”.

Tas īsā laikā ir kļuvis par vienu no galvenajiem informācijas avotiem Baltkrievijā. Mēs redzam, ka mediji arī ir kļuvuši par spēcīgu balsi šo protestu paušanā,” sacīja Sloga.

Iedzīvotāju protestiem ir pievienojušies ne vien daudzu valstij piederošo uzņēmumu strādnieki, bet arī valdības kontrolēto televīzijas un radio kanālu darbinieki. Vairāki populāri televīzijas raidījumu vadītāji ir paziņojuši par aiziešanu no darba. Viņi apgalvo, ka nespēj klusēt par varasiestāžu vardarbību pret pilsoņiem, kuri pieprasa godīgas vēlēšanas.

Atlūgumus iesniegušo žurnālistu vidū ir arī Natālija Bibikova, kura vairāk nekā 20 gadu vadīja kultūras programmas valsts televīzijā. Viņai esot bijis nepieņemami, ka valsts televīzija protestētājus attēlo kā bandītus, kuriem ir samaksāts par to, lai viņi izraisa nekārtības.

“Pašreizējā stāvoklī strādāt nav iespējams. Mēs nevēlamies un atsakāmies runāt nepatiesību. Mēs vēlamies, lai sadzirdētu vairākumu valsts finansētajos medijos strādājošo. Pašlaik nedrīkst klusēt. Šausmīgie kadri ar piekautajiem protestētājiem ir prātam neaptverami. Mēs negribam, lai tas vēl kādreiz atkārtotos, tāpēc vairākums valsts plašsaziņas līdzekļos strādājošo vēlas apturēt šos melus. Mēs vēlamies sniegt objektīvu informāciju,” Bibikova sacīja intervijā televīzijas kanālam “Nastojaščeje vremja”.

Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Gunta Sloga uzskata, ka notiekošais valsts kontrolētajos medijos apliecina nopietnas pārmaiņas Baltkrievijas sabiedrībā.

“Mediju vide arī ir spilgts piemērs tam, ka pat Lukašenko uzticamākie mediji, kuriem viņš maksāja naudu, vairs nav viņa atbalsta punkts. Visi pārējie žurnālisti ziņo no notikumu vietām un ir milzīga un svarīga sastāvdaļa protestu kustībā,” piebilda Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja.

Pirmdien, 17. augustā, Baltkrievijas valsts televīzijas un radio darbinieki uzsāka streiku. Viņi savai vadībai iesniedza vēstuli, kuri pieprasa neatzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, atlaist Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju, atbrīvot politieslodzītos un izbeigt cenzūru valsts medijos.