Protesti Kolumbijā pāraug vardarbībā

Tūkstošiem cilvēku Kolumbijā ceturtdien protestēja pret prezidenta Ivana Dukes konservatīvās valdības ekonomikas politiku. Tuvojoties vakaram, protesti pārauga vardarbībā un cilvēki iesaistījās sadursmēs ar policiju. Tiek ziņots par vairāk nekā 70 ievainotajiem, un teju 40 cilvēki tikuši arestēti. Protesti raisījuši bažas, ka Kolumbijā varētu izcelties līdzīgi nemieri kā citās Latīņamerikas valstīs.

ĪSUMĀ:

  • Kolumbijas iedzīvotāji izgāja ielās, lai protestētu pret prezidenta konservatīvās valdības ekonomikas politiku.
  • Protestu laikā visā valstī cietuši vismaz 42 civiliedzīvotāji un 37 policisti, bet vismaz 36 cilvēki arestēti.
  • Valdība īstenojusi stingrus drošības pasākumus, kas izsaukuši apsūdzības valdībai, ka tā cenšas iebiedēt cilvēkus.
  • Valdība bažījas, ka valstī varētu izcelties līdzīgi nemieri kā Bolīvijā, Čīlē un Ekvadorā.

Ceturtdien visā Kolumbijā ielās izgāja vairāki simti tūkstoši cilvēku, lai protestētu pret prezidenta Ivana Dukes konservatīvās valdības ekonomikas politiku. Demonstrācijas un ģenerālstreiku organizēja arodbiedrības un organizācijas, kas pārstāv studentus, lauksaimniekus, sievietes, indiāņus un melnādainos.

Organizatori norādīja, ka ielās devies aptuveni miljons cilvēku, savukārt varasiestādes ziņoja, ka Kolumbijā protestos piedalās aptuveni 200 000 cilvēku.

Protesti Kolumbijā pāraug vardarbībāRihards Plūme
    Vairāku pilsētu ielās tika izvietoti karavīri, un varasiestādes to pamatoja ar nepieciešamību aizsargāt stratēģiski svarīgas iestādes. Protestu dēļ daļā Bogotas tika traucēta autobusu satiksme, bet citās pilsētās demonstranti aizbarikādēja ceļus un notikuši vandālisma gadījumi. Sākotnēji protesti bija miermīlīgi, iedzīvotājiem dodoties gājienos pa pilsētu ielām, tomēr, tuvojoties vakaram, protestētāju un policijas starpā izcēlās sadursmes. Kopumā ceturtdienas protestu laikā visā valstī cietuši vismaz 42 civiliedzīvotāji un 37 policisti, bet vismaz 36 cilvēki tika arestēti.

    Baidoties no vardarbības izcelšanās, valdība īstenojusi stingrus drošības pasākumus, tostarp slēgusi robežas un atļāvusi gubernatoriem un mēriem noteikt komandantstundas. Daudzviet tika slēgtas skolas un universitātes. Savukārt vairākas Kolumbijas pašvaldības un reģioni aizlieguši alkohola lietošanu un šaujamieroču nēsāšanu. Stingrie drošības pasākumi izsaukuši apsūdzības valdībai, ka tā cenšas iebiedēt cilvēkus, lai tie nedodas protestēt.

    Prezidents norādīja, ka ir sadzirdējis protestētāju prasības, tomēr neatbildēja aicinājumam uz tiešu dialogu ar iedzīvotājiem.

    Tikmēr valdība bažījas, ka valstī varētu izcelties līdzīgi nemieri kā Bolīvijā, Čīlē un Ekvadorā, kur neseno protestu laikā dzīvību zaudējuši desmitiem cilvēku. Prezidents ir apsūdzējis Venecuēlas valdību, ka tā plāno sūtīt uz protestiem Kolumbijā savus aģitatorus. Savukārt ietekmīgais senators Alvaro Uribe, kurš tiek uzskatīts par Dukes mentoru, sacīja, ka kreiso partiju un organizāciju grupa - Sanpaulu forums - ierosina šādus protestus, lai destabilizētu demokrātijas Latīņamerikā.

    Lai gan prezidents noliedzis šādu plānu esamību, protestētāji uzskata, ka valdība plāno palielināt pensionēšanās vecumu un samazināt minimālo algu jauniem cilvēkiem, un protestē pret šādu politiku. Protestētāji arī pieprasa palielināt finansējumu universitātēm. Kāds protestētājs pauda arī citus iemeslus neapmierinātībai.

    "Mēs protestējam, jo esam noguruši no valdības, kas mūs nospiež. Mēs esam noguruši no valdības neefektivitātes. Mūsu līderi izlaupa izglītības budžetu. Ir cilvēki, kas mirst slimnīcās. Ir studenti, kas nevar studēt, jo viņu nauda tiek nozagta. Mēs vēlamies pārmaiņas šajā valstī, bet viņi mums to neļauj īstenot. Viņi nozog mūsu nākotni, tādēļ arī protestējam," teica kāds protestētājs.

    Tāpat protestētāji pieprasa līdz galam īstenot 2016. gadā noslēgto pamieru ar Kolumbijas komunistu teroristisko grupējumu FARC un efektīvāk aizsargāt bijušos grupējuma kaujiniekus un līderus, no kuriem daudzus pēdējos gados nogalinājušas bruņotas grupas.

    Dukes kritiķi apgalvo, ka viņa acīmredzamā nevēlēšanās īstenot vairākus nozīmīgus 2016. gadā ar FARC noslēgtā miera līguma punktus, tostarp bijušo kaujinieku reintegrēšanu sabiedrībā un lauku rajonu attīstīšanu, novedusi pie tā, ka daļa bijušo kaujinieku atkal ķērušies pie ieročiem.

    Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka atbalsts Dukem kopš viņa stāšanās prezidenta amatā 2018. gadā ir samazinājies un tagad ir nepilni 30%.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti