Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Baltijā pieaug ar Covid-19 saslimušo skaits

Panorāma

Notiks organizēts gājiens gar Baltkrievijas robežu

Eksperti: Tihanovska kļuvusi par protesta simbolu

Protesti Baltkrievijā: kā situācija varētu attīstīties, kāda loma būs Krievijai?

Baltkrievijas pilsētu ielās turpina iziet tūkstošiem cilvēku, un tas valsts pastāvēšanas vēsturē ir kas nepieredzēts. Kāda ir Svetlanas Tihanovskas loma pašreizējos notikumos, kā situācija varētu attīstīties turpmāk, un vai Krievijai Baltkrievijas liktenī būs noteicoša loma? To Latvijas Televīzijai (LTV) skaidroja bijušā prezidenta amata kandidāta Valērija Cepkalo komandas pārstāvis, kā arī Baltkrievijas pētniece Olga Drindova. 

ĪSUMĀ:

  • Pētniece Drindova: Lielākā daļa baltkrievu noguruši no ilggadējās diktatūras.
  • Viņa uzskata arī, ka baltkrievi nav gatavi pieņemt tāda līmeņa vardarbību.
  • Drindova gan noliedz, ka Krievijas prezidents Putins plānotu iejaukties.
  • Viņasprāt, Maskava drīzāk iesaistīsies sarunās ar jaunajiem līderiem.

Nedēļas nogalē Minskas ielās bija izgājuši gandrīz 300 000 cilvēku. Kaut arī Baltkrievija 1991. gadā atguva neatkarību, šāda tautas vienotība ir kas nepieredzēts valsts pastāvēšanas vēsturē, LTV skaidroja Olga Drindova no Austrumeiropas pētījumu centra Brēmenē.

"Nekad vēl nav bijusi tāda vienotība cilvēkiem ar dažādiem politiskiem uzskatiem, no dažādām vecuma grupām, ar atšķirīgu sociālo statusu. Viņus vieno sauklis "Mums nav vajadzīgs šis prezidents, mums nepieciešama cita nākotne, un tagad kā vienota nācija mēs zinām, ko vēlamies"," teica Drindova.

Pētniece nenoliedza, ka daļa sabiedrības tik tiešām atbalsta Lukašenko, tomēr lielākā daļa nogurusi no ilggadējās diktatūras.

Pirmkārt, tas saistīts ar to, ka Covid-19 uzliesmojuma laikā sabiedrība nejuta nekādu valsts atbalstu un organizēja brīvprātīgo palīdzību, piemēram, mediķiem. Otrkārt, pēdējo gadu laikā pieaugusi sabiedrības neapmierinātība ar ekonomisko situāciju valstī. Treškārt, šā gada prezidenta vēlēšanās nolēma piedalīties vairāki neatkarīgie kandidāti, to skaitā baņķieris Viktors Babariko un Augsto tehnoloģiju parka vadītājs Valērijs Cepkalo. Tas esot viesis cerību sabiedrībai, ka pārmaiņas ir iespējamas. Pēdējais piliens esot bijusi vardarbība pret tautu protestu laikā.

"Ir bijušas dažādas represijas arī iepriekš, bet šie īpašie līdzekļi – asaru gāze, gumijas lodes, visi šie līdzekļi nekad iepriekš nav tikuši izmantoti pret baltkrievu tautu. Valsts un sabiedrības attiecībās tas ir kas nepieredzēts.

Baltkrievi nav gatavi pieņemt tāda līmeņa vardarbību, jo Baltkrievija vienmēr ir bijusi kā "miera sala" Eiropā.

Tas arī ir bijis viens no pašreizējā prezidenta argumentiem," klāstīja Drindova.

Vīlušies pašreizējā vadītājā, iedzīvotāji kā nākamo līderi redz Svetlanu Tihanovsku. Bijušā prezidenta amata kandidāta Valērija Cepkalo komandas pārstāvis Andrejs Sanikovičs uzskata, ka šajā situācijā Lukašenko vajadzētu sākt dialogu ar pašlaik Lietuvā esošo amata kandidāti par varas maiņu.

"Svetlana Tihanovska uz laiku izgāja no politiskā procesa. Uzskatu, ka tas bija objektīvu iemeslu dēļ, jo uz viņu tika izdarīts varas struktūru spiediens. Redzot to, kas pašlaik notiek Baltkrievijas ielās un kā viņu atbalsta baltkrievu tauta, redzot to kritisko masu, kas gatava viņu atbalstīt,  viņa šodien publicēja paziņojumu, ka uzņemas atbildību kā protestu līdere. Es to atbalstu. Viņas uzdevums ir ik dienu publicēt informāciju par to, kas notiek, un mūs vadīt," klāstīja Sanikovičs.

Tihanovska kļuvusi par sava veida simbolu protesta kustībai Baltkrievijā – apgalvoja Baltkrievijas pētniece Drindova.

Vienlaikus viņa atgādināja, ka Tihanovska nav politiķe un nevienā brīdī nav atklāti aicinājusi iedzīvotājus iziet ielās. Tas, ka Baltkrievijas tauta spējusi pašorganizēties, esot kas nepieredzēts.

"Sākot no vēlēšanu dienas, cilvēki izgāja ielās nevis Svetlanas dēļ, bet gan vēlēšanu falsifikācijas dēļ. Pirmo reizi vēsturē viņi to ieraudzīja pa īstam. Vēlēšanu falsifikācija nav nekas jauns Baltkrievijā, tas noticis vairāk nekā 20 gadus, bet iepriekš to zināja kādi neatkarīgie novērotāji, cilvēktiesību aizstāvji, politiski aktīvā sabiedrības daļa. Bet šogad notika vēsturiska vēlēšanu procesa novērotāju masveida mobilizācija," teica pētniece.

Vairākos medijos izskanējušas bažas, ka, lai normalizētu situāciju Baltkrievijā, gatava iejaukties varētu būt Maskava.

Balstoties uz vairākiem fotouzņēmumiem, kas publicēti sociālajos tīklos, pētnieciskās žurnālistikas organizācija "Conflict Intelligence Team" konstatējusi, ka Baltkrievijas robežas virzienā dodas nemarķētas Krievijas Nacionālās gvardes smagās mašīnas.

Atšķirībā no vairākiem rietumvalstu vadītājiem, Putins apsveica Lukašenko ar uzvaru prezidenta vēlēšanās. Līdz ar to, kā apgalvo Sanikovičs, lūgt Maskavai palīdzību ir loģisks Lukašenko solis. Drindova gan noliedz, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins plānotu iejaukties.

"Situācija Baltkrievijā krasi atšķiras no tā, kas notika Ukrainā. Pirmkārt, nav nekādu debašu par to, vai būt proeiropeiskiem vai skatīties Krievijas virzienā. Šis protests nāk pilnībā no pilsoniskās sabiedrības un saistīts ar baltkrievu neapmierinātību ar prezidentu. Otrkārt, baltkrievu tauta ir viena no draudzīgākajām ar Krieviju vēsturisku, kultūras, valodas kā arī citu iemeslu dēļ.

Tas būtu pārsteidzoši, ja Krievija censtos iejaukties, jo viņi vienkārši zaudētu savu maigo varu Baltkrievijā, uzskata pētniece.

Pētniece minēja, ka Maskava visdrīzāk centīsies iesaistīties sarunās ar potenciālajiem jaunajiem līderiem, lai nodrošinātu, ka Baltkrievijas un Krievijas attiecības arī nākotnē paliktu draudzīgas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt