Vairāk nekā miljons protestētāju Honkongas ielās izgāja jau svētdien. Tā bija vērienīgākā protesta akcija kopš 1997. gada, kad agrākā Lielbritānijas kolonija tika iekļauta Ķīnas sastāvā ar plašām autonomijas tiesībām.
Honkongas iedzīvotāji ir neapmierināti ar likumprojektu, kas ļautu izdot aizdomās turētas personas valstīm, ar kurām Honkongai nav līgumu par izdošanu, tostarp Ķīnai. Likuma pretinieki ir skeptiski noskaņoti pret valdības solījumiem, ka tas netiks attiecināts uz lietām, kas saistītas ar politiskā viedokļa paušanu, reliģiju, nacionalitāti vai etnisko piederību.
Viņi pauž bažas, ka Ķīna izmantos tādas apsūdzības kā izvairīšanās no nodokļiem un citiem finanšu noziegumiem, lai vērstos pret Pekinas kritiķiem Honkongā.
Honkongas valdība gan centusies mīkstināt iecerēto likumprojektu, attiecinot izdošanu tikai uz tādiem likumpārkāpumiem, par kuriem draud vismaz septiņu gadu cietumsods, un norādot, ka katrs gadījums būs jāizskata atsevišķi.
Pēdējo nedēļu laikā satraukumu par iecerēto likumprojektu pauduši arī Honkongas juristi un ASV, Kanādas, Lielbritānijas un citu Eiropas valstu valdības. Protesti pret likumprojektu turpinās arī trešdien. Vairāk nekā 1000 uzņēmumu sociālajos medijos paziņojuši, ka 12. jūnijā nestrādās, lai ļautu saviem darbiniekiem protestēt darba dienā. Kāda autobusu kompānija savukārt paziņoja, ka autobusi trešdien pārvietosies lēnām, lai paustu atbalstu protestētājiem. Honkongas arodbiedrību konfederācija paziņoja, ka mudina savus biedrus ņemt slimības atvaļinājumu, bet sociālie darbinieki un skolotāju arodbiedrība plāno streikot.
No rīta desmitiem tūkstoši protestēju Honkongā bloķēja galvenās ielas un parlamentu. Ielas ap parlamentu bloķējuši melnā tērpušies demonstranti, no kuriem vairums ir jaunieši un studenti. Protestētāji apgāza policijas uzstādītās barjeras un iesaistījās sadursmēs ar policiju, kas pret cilvēkiem pielietoja asaru gāzi.
Viens no protestētāju grupu vadītājiem Kristofers Mangs skaidroja protestu apmērus un savas bažas par notiekošo:
„Mobilizācija notiek visā sabiedrībā, gan baznīcās un skolās, gan studentu asociācijās un citur. Mēs baidāmies, ka valdība izmantos šo likumu, lai sodītu cilvēkus, kuri atbalsta neatkarības centienus kontinentālajā Ķīnā.”
Saistībā ar protestētāju rīcību trešdien paredzētā sēde likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā tika pārcelta uz vēlāku datumu, taču pagaidām nav zināms, kad tā notiks. Galīgais balsojums par likumprojektu paredzēts pēc nedēļas. Debates par šāda likumprojekta nepieciešamību, iespējams, izraisīja pērn notikusi slepkavība, kad kāds Honkongas iedzīvotājs nogalinājis savu draudzeni atvaļinājuma laikā Taivānā. Honkongā šobrīd nav likuma, kas ļautu izdot šo aizdomās turēto personu Taivānai.
Honkongai kā bijušajai Lielbritānijas kolonijai, kas kopš 1997. gada iekļauta Ķīnas sastāvā, tomēr ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma, un tās pilsoņi bauda plašākas tiesības nekā kontinentālajā Ķīnā.
