ĪSUMA:
- Premjerministre Terēza Meja: Vienošanās bija vajadzīga, lai mēs veidotu labāku valsts nākotni.
- Līdz 2020. gada 31. decembrim plānots pārejas periods, kura laikā vienosies par turpmāko sadarbību.
- Tikmēr Lielbritānijā turpinās darboties ES tiesību normas, tā saglabās savu dalību ES muitas ūnijā un kopīgajā tirgū.
- Eiropadomes prezidents Donalds Tusks neslēpa, ka nav tik entuziastisks kā Meja.
- Par vienošanos ir daudz un dažādu reakciju – no atzinības līdz nopēlumam arī sociālajos tīmekļos.
"Es zinu, ka priekšā ir grūtas dienas. Šo lēmumu intensīvi vērtēs. Un tam tā arī ir jābūt, un tas ir absolūti saprotams. Taču šī vienošanās bija vajadzīga, lai mēs atgūtu kontroli un veidotu labāku valsts nākotni, tā vietā, lai atgrieztos pie lielākas šķelšanās, nenoteiktības un nespējas īstenot referendumā prasīto," teica Meja. Īsu brīdi pēc viņas paziņojuma dienas gaismu ieraudzīja 585 lapaspuses biezais izstāšanās sarunu dokuments.
Tajā ir arī līdz šim lielākais klupšanas akmens – Īrijas robežu jautājums. Abas puses ir vienojušās uz laiku saglabāt vienotu ES un Lielbritānijas muitas teritoriju, līdz būs rasts labāks risinājums, un tas kliedē bažas par to, ka pēc izstāšanās tūdaļ atjaunotu cieto robežu pāri Īrijas salai.
Gandrīz divus gadus ilgs arī pārejas periods, kad Lielbritānija un ES varēs vienoties par tālāko sadarbību. Šajā pārejas periodā, kas beigsies 2020. gada 31. decembrī, turpinās darboties ES tiesību normas, lai valdības un uzņēmumi varētu sagatavoties jaunajām attiecībām. Apvienotā Karaliste šajā periodā saglabās savu dalību ES muitas ūnijā un kopīgajā tirgū.
Vienošanās projekts paredz arī, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu, kas šobrīd dzīvo Lielbritānijā, un miljons britu, kas dzīvo citās bloka dalībvalstīs, saglabās savas līdzšinējās tiesības.
Tas attieksies uz visiem, kas otras puses teritorijā būs ieceļojuši līdz pārejas perioda beigām. Vēlāk iebraukušajiem situācija varētu mainīties.
Un Lielbritānijai vēl ES budžetā būtu jāiemaksā 44 miljardi eiro.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks neslēpa, ka nav tik entuziastisks kā Meja, jo šis ir notikums, kurā zaudētājas būs abas puses.
"Šo vienošanos tagad analizē visas dalībvalstis. Nedēļas nogalē tiksies dalībvalstu vēstnieki, lai novērtētu vienošanos. Ceru, ka nebūs pārāk daudz komentāru. Tad, ja nekas ārkārtējs nenotiks, Briselē kopā nāks dalībvalstu vadītāji, lai noslēgtu vienošanos. Tas būs svētdien, 25. novembrī, pusdesmitos no rīta. Britu draugi, tikpat ļoti, cik esmu noskumis par jūsu aiziešanu, es darīšu visu, lai šīs atvadas būtu pēc iespējas nesāpīgākas abām pusēm," teica Tusks.
Lielbritānijā no amata atkāpies Ziemeļīrijas lietu ministrijas valsts ministrs Šailešs Vara. Viņš paziņojis, ka šī "Brexit" vienošanās liedz Apvienotajai Karalistei saglabāt suverēnas un neatkarīgas valsts statusu. Vēlāk no amata atkāpies arī "Brexit" ministrs Dominiks Rābs, paužot savu neapmierinātību ar panākto vienošanos par izstāšanos no ES, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Lielbritānijas premjerministre Meja vienošanos ceturtdien, 15.novembrī, aizstāv parlamentā, kur ir daudz kritiķu – gan "Brexit" atbalstītāji, gan tie, kuri uzskata, ka ir jādod iespēja otram referendumam.
Daudz un dažādu reakciju – no atzinības līdz nopēlumam ir arī sociālajos tīmekļos, kur izsakās gan Eiropas, gan britu politiķi, gan vienkāršie iedzīvotāji. Arī mediju redaktoru slejas gan pašā Lielbritānijā, gan Eiropā lielākoties veltītas šim notikumam.
Ietekmīgā ziņu aģentūra "Bloomberg" raksta, ka šī vienošanās nav risinājums un ka britu parlamentam tā ir jānoraida.
Un, lai izvairītos no vēsturiskas katastrofas, jāliek sasaukt vēl viens referendums tā iemesla dēļ, ka balsojums pirms diviem gadiem bija ar nelielu "Brexit" atbalstītāju vairākumu un cilvēku domas sāk būtiski mainīties.
Savukārt "Brexit" atbalstošo britu mediju pirmās lapas blakus lielam Mejas portretam publicē skaļus virsrakstus – "Esmu gatava cīnīties!".
KONTEKSTS:
Oktobra vidū ES līderiem neizdevās panākt progresu jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Tika nolemts arī nerīkot novembrī plānoto īpašo “Brexit” samitu. Taču parādījusies ideja "Brexit" strupceļu risināt ar garāku pārejas periodu. Šobrīd plānots, ka tas ilgs nepilnus divus gadus – no 29. marta līdz 2020. gada 31. decembrim. Šajā laikā briti būs Eiropas kopējā tirgū, muitas savienībā, iemaksā ES budžetā, bet lēmumu pieņemšanā pēc 29. marta vairs nepiedalās.
2016. gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017. gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017. gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019. gada 29. martā. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms.
Eiropas Komisija jūlija otrajā pusē aicināja dalībvalstis un uzņēmējus gatavoties gadījumam, ja Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb "Brexit" notiks bez vienošanās starp Londonu un Briseli. Joprojām nav pārliecības, ka līdz "Brexit" datumam stāsies spēkā ratificētā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos.
