Protesta pirmajās rindās. Ko nozīmē būt preses fotogrāfam Baltkrievijā?

Radiostacijas “Svoboda” fotogrāfa Vlada Hridzina (Uladz Hrydzin) fotogrāfijas vārda vistiešākajā nozīmē šogad pastiprināja vairāku baltkrievu preses izdevumu virsrakstus. Pateicoties baltkrievu kolēģu pašaizliedzībai, pasaulei ir bijusi iespēja sekot līdzi Baltkrievijā notiekošajam. Taču daudziem no baltkrievu žurnālistiem tagad ir atņemta akreditācija un skaidrības par nākotnes darba iespējām nav.

Cilvēks ziņu virsrakstos – Baltkrievu fotogrāfs Vlads HridzinsUģis Lībietis

Par vienu no karstākajiem šī gada notikumiem pasaulē var uzskatīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas un tām sekojošās masveidīgās protesta akcijas, kā arī agresīvo milicijas vēršanos pret mierīgajiem protestu dalībniekiem. Tā kā ārvalstu žurnālistiem iespējas atspoguļot Baltkrievijā notiekošo bija ārkārtīgi ierobežotas, lielu lomu spēlēja baltkrievu neatkarīgie mediji un arī dažādas interneta platformas.

Drīz būs jau desmit gadi, kopš esam pazīstami ar Vladu. 2011.gada vasarā mūs liktenis saveda kopā Minskas centrā. Netrafarētā milicijas busiņā. Kopā ar vēl vairākiem žurnālistiem, kurus arī toreiz aizturēja protesta akcijas laikā. Kopš tā laika bieži manīju Vladu pazibam kādos videomateirālos, pildot viņa tiešos darba pienākumus, proti, fotografējot dažādus skaļākus un mazāk skaļus notikumus.

Arī šīgada pirmo protestu laikā, kas izvērtās negaidīti nežēlīgi, Vlads bija pašā notikumu epicentrā. Pirmajās rindās.

“Varētu teikt, ka es fotografēju, atrodoties starp pirmajām rindām. Toreiz nekādu īpašo sajūtu nebija – vienkārši darīju savu darbu. Tikai pēc tam tu sāc saprast, kas tur patiesībā notika. Jā, es redzēju ievainotos un ar dažiem aprunājos. Par vienu puisi ārsti vispār neprognozēja, ka viņš varētu izdzīvot, bet viņš izdzīvoja un viss kārtībā. Viena meitene joprojām nedzird ar vienu ausi – ir jau uztaisītas vairākas operācijas, bet nekas nepalīdz.

Tajā brīdī kaut kādu baiļu pilnīgi nebija, jo neviens jau faktiski nebija gatavs tam, ka vardarbība būs tik nežēlīga.

Ka būs šķembu granātas, ka būs gumijas lodes… varētu teikt, ka man toreiz paveicās. Kaut kas pie kājām uzsprāga, bet it kā necietu. Vienīgais, ka dzirde uz pāris dienām kļuva sliktāka, bet pēc tam pārgāja,” pastāstīja Vlads Hridzins.

Vien dažas nedēļas vēlāk Baltkrievijas ārlietu ministrija atņēma akreditāciju faktiski visiem ārvalstu žurnālistiem, tostarp arī Vladam, jo viņa pārstāvētā radiostacija “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” ir reģistrēta Čehijā. Daudziem ārvalstu žurnālistiem nācās valsti pamest.

Pašam Vladam patiesās nedienas tikai sākās: “28. augustā man atņēma “Radio Svoboda” akreditāciju. Pēc tam es iekārtojos ārštata darbā portālā “tut.by”. 13. septembrī pēc kārtējās akcijas  mēs ar kolēģi bijām beiguši fotografēt un devāmies uz kafejnīcu strādāt. Akcija bija beigusies, kamēr mēs aizgājām uz centru, pasēdējām, pastrādājām, atlasījām fotogrāfijas. Apmēram pēc stundas ielauzās OMON. Kādi pieci cilvēki… Trīs formā, divi bez formas. Mums izgrieza rokas un aizveda uz rajona iekšlietu pārvaldi. Un pret mums jau attiecās vairs ne kā pret žurnālistiem, lai arī mēs vairākkārt to uzsvērām.”

Vlads izrādījās viens no pirmajiem žurnālistiem, kurš tika aizturēts. Viņš pastāstīja, ka, jau ierodoties milicijas iecirknī, tika likts parakstīt iepriekš sagatavotus protokolus. Vēlāk gan tiesnese bija konstatējusi nepilnības, un pēc pārstrādes protokoli jau atbilda miliču sniegtajām liecībām. Saņemtais sods – 11 dienu arests – izrādījās salīdzinoši maigs, jo tagad par minimālo standartu jau kļuvušas 15 diennaktis.

Lūk, kā Vlads komentē ieslodzījumā pavadīto laiku: “Attieksme ir dažāda. No sākuma tu gaidi tiesu un nesaproti, kas ar tevi būs. Vai vispār kaut kas būs? Tad vēl uz trijām dienām pie manis kamerā ielika vienu bezpajumtnieku ar visām atbilstošajām smakām. Bet kopumā viss bija diezgan paciešami, taču tu apzinies, ka šis ir cietums, kurā apstākļi ir sliktāki nekā izmeklēšanas izolatorā. Kaut ko siltu dzert dod tikai no rīta. Daudzās kamerās nav siltā ūdens. Zinu, ka pēc manis apstākļi ir kļuvuši vēl daudz sliktāki. Daudziem atņem matračus un ir jāguļ vispār bez tā, vai arī guļvietu ir mazāk nekā cilvēku.”

Kāpēc, viņaprāt, kopš 2010. gada milicijas darbinieku attieksme ir tā mainījusies?

“Es esmu daudz par to domājis un arī klausījies dažādus ekspertus. Man liekas, ka ir visatļautība, un viņiem ir dota atļauja darīt visu, ko viņi vēlas.

Ja agrāk viņi juta, ka viņus varētu sodīt, tad tagad viņi saprot, ka neviens nesodīs. Taču viņi tomēr baidās – slēpj acis zem maskām, un es redzēju, ka slēpj arī uzplečus, lai nevarētu uzzināt viņu dienesta pakāpi,” pastāstīja Vlads.

Lai arī Vlads jau kādu laiku ir brīvībā, kā preses fotogrāfs strādāt viņš nedrīkst. Ne tāpēc, ka tāda būtu atbrīvošanas prasība. Vienkārši nav akreditācijas. Tāds pats liktenis ir piemeklējis daudzus citus kolēģus, kuru centieni atgriezties pilnvērtīgā darbā līdz šim nav bijuši veiksmīgi. Papildus tam arvien lielākam skaitam mediju, īpaši interneta vidē, tiek atņemts masu saziņas līdzekļa statuss. Starp šādiem medijiem jāmin, piemēram, populārākais baltkrievu interneta portāls “tut.by”.

Tāpēc pašlaik nākas tikai samierināties ar neskaidrību un gaidīt.

“Jau vairums žurnālistu nevar strādāt. Rakstošajiem varbūt ir nedaudz vieglāk, bet fotogrāfus var aizturēt tikai par to, ka esi izgājis ar kameru uz ielas.

Visi gaida kaut kādas pārmaiņas un cer uz akreditāciju, bet nekas nav saprotams. Es personiski neredzu neko, kas varētu notikt, lai mēs atgūtu akreditāciju un varētu strādāt. Pat ja tev tā akreditācija būs, nav garantēts, ka varēsi brīvi strādāt. Oktobrī jau uz diennaktīm sēdināja žurnālistus ar akreditāciju, kaut gan viņi darīja savu darbu,” norādīja Vlads Hridzins.

Pašlaik Baltkrievijā par politiskajiem ieslodzītajiem ir atzīti vairāk nekā 150 cilvēku. Starp viņiem arī vairākas žurnālistes, kuras, kā minēja Vlads, arī vienkārši darīja savu darbu.

KONTEKSTS:

Pēc 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurās par uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko, Baltkrievijā nerimst protesti un streiki. Cilvēki uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti. Viņi iebilst arī pret policijas vardarbību, aizturot protestu dalībniekus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt