Premjera tagad jau nelaiķis tēvs Īens savulaik noguldīja savu un ģimenes locekļu naudu fondā, ko palīdzēja dibināt Panamā bāzētā juristu firma "Mossack Fonseca".
Kamerons atzina, ka arī ir bijis šī fonda akcionārs, līdz kļuva par premjeru. Tagad viņš atzīst, ka nav rīkojies pārdomāti, lai arī neesot pārkāpis likumus.
Uzrunājot Konservatīvās partijas biedrus pavasara sanāksmē, Kamerons solīja pilnībā atklāt ziņas par savām personīgajām finansēm.
"Šī nav bijusi diezko laba nedēļa. Es zinu, ka man vajadzēja rīkoties pārdomātāk. Esmu guvis mācību. Nevainojiet premjera biroju vai manus padomniekus. Vainojiet mani, es noteikti to ņemšu vērā. Es iegādājos trasta fonda akcijas tāpat kā jebkuras cita akcijas. Es tās pārdevu, kad kļuvu premjers.
Es drīz publiskošu visus datus par maniem nodokļiem, ne tikai par šo, bet visiem iepriekšējiem gadiem. Gribu būt pilnīgi atklāts un caurskatāms.
Es būšu pirmais premjers un vairākuma partijas līderis, kas to darīs, taču es uzskatu, ka tas būs pareizi darīts," sacīja Kamerons.
Jau vēstīts, ka no Panamas juridiskās firmas "Mossack Fonseca" datu centra nopludināti miljoniem dokumentu. Tajos bija ziņas par daudziem pasaules esošiem un bijušiem politiķiem un citām slavenībām, kas izmantojušas kompānijas tā dēvētajās nodokļu paradīzēs jeb ārzonās. Tas darīts, lai slēptu īpašumus un izvairītos no nodokļiem mītnes zemēs.
Pēc skandāla no amata atkāpās Islandes premjers Sigmundurs Gunlaugsons. Ārzonu skandāls skāris arī Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un Argentīnas valsts galvu Mauricio Makri. Vairākās valstīs likumsargi un nodokļu dienesti sākuši pārbaudes par Panamas dokumentos minēto pilsoņu ienākumiem.
Vienlaikus starptautiskas finanšu institūcijas un daudzu valstu valdības aicina globāli izvērtēt zemo nodokļu zonu izmantošanas praksi.
