Prokrievisko prezidentu ievēlēšana Moldovā un Bulgārijā saista ar vispārējo neapmierinātību ar proeiropeisko eliti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Bulgārija un Moldova ievēlējusi prokrieviskus prezidentus. Bulgārijā pie varas nācis bijušais gaisa spēku komandieris Rumens Radevs, kurš vēlas stiprināt ekonomiskās saites ar Maskavu, savukārt Moldovā varu pārņēmis sociālistu virzītais Igors Dodons, kurš valsts ekonomiskajās problēmās vaino valdošos proeiropeiskos politiķus.

Eiropas Savienības otrā nabadzīgākajā valstī Bulgārijā un visā Eiropā nabadzīgākajā Moldovā prezidenta amatus turpmāk ieņems Maskavas politikai simpatizējoši politiķi.

Bulgārijā sakāvi piedzīvojis eiropeiskā premjerministra Boiko Borisova virzītais kandidāts, piespiežot premjeru paziņot par demisiju. Par valsts pirmo personu kļūs bijušais gaisa spēku komandieris Rumens Radevs, kuru virzīja sociālisti.

Jaunais prezidents savu uzvaru nosaucis par ilgi gaidītām pārmaiņām: “Šodien Bulgārijā demokrātija uzvarēja apātiju un bailes. Par spīti valdības blefam un pasaules gala piesolīšanai, cilvēki balsojuši par pārmaiņām. Viena lieta pašlaik ir skaidra – balsojums šai valdībai ir negatīvs, un visi zina, ka Bulgārijā ir jauna politiskā situācija.”

Radevs vairākkārt uzsvēris, ka atbalsta Bulgārijas pašreizējo dalību gan Eiropas Savienībā, gan NATO. Taču viņš arī norādījis, ka iebilst pret sankciju vēršanu pret Krieviju un vēlas ar to veidot ciešākas ekonomiskās saites.

Līdzīgās domās ir arī jaunievēlētais Moldovas prezidents Igors Dodons. Analītiķi viņa uzvaru saista ar vispārējo neapmierinātību ar valdošo proeiropeisko eliti. Moldovas ekonomiku pērn nācās glābt ar vairākām starptautisko aizdevumu programmām pēc tam, kad sabruka trīs valsts bankas un bez pēdām pazuda viens miljards ASV dolāru, kas ir aptuveni sestā daļa no nabadzīgās valsts IKP.

Medijos miljarda pazušana tika nosaukta par gadsimta zādzību. “Diemžēl Moldovas sabiedrība ir ļoti sašķelta. Pēdējos sešus septiņus gadus proeiropeiskie politiķi lika iedzīvotājiem vilties, nevis koncentrējoties uz valsts nākotni, bet uz saviem īstermiņa ieguvumiem. Un cilvēkiem nepatika tas, ko viņi redzēja. Tāpēc arī tas bija protesta balsojums, kas nospēlēja par labu Dodonam,” skaidroja Moldovas politologs Vlads Turkanu.

Gan Bulgārijas, gan Moldovas jaunievēlētajiem prezidentiem bez parlamenta atbalsta būs grūti izmainīt līdzšinējo politisko kursu, jo abas valstis ir parlamentāras un prezidentu pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr eiroskeptiķu uzvaras liecina, ka šī situācija var mainīties pēc diviem gadiem, kad abās valstīs gaidāmas parlamenta vēlēšanas, vai arī iespējams pat ātrāk, ja tiks izsludināts ārkārtas balsojums. 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti