Šīs vēlēšanas gan nav saskaņotas ar Kijevu, bet separātistu vēlēšanu komisijā paziņojuši, ka pieņems reģistrācijas dokumentus līdz 22.septembrim.
Iepriekš šī neatzītā separātistu vēlēšanu komisija paziņojusi, ka precīzs iedzīvotāju skaits kaujinieku pārņemtajās teritorijās nav zināms, tāpēc visi, kas gribēs nobalsot viņu rīkotajās vēlēšanās, tiks rakstiski reģistrēti papildu sarakstos.
Pagaidām gan separātisti nezinot ne vēlēšanu sarīkošanas izmaksas, ne nepieciešamo biļetenu skaitu, ne velēšanu komisijas locekļu un vēlēšanu iecirkņu skaitu.
Aģentūra “Unian” vēsta, ka pašpasludinātās republikas vēlēšanas plānots rīkot vairākos etapos – 18.oktobrī vēlēs pilsētu un rajona administrāciju vadītājus, pēc tam plānots vēlēt “visu citu līmeņu vadītājus”.
Jau ziņots, ka pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas līderis Aleksandrs Zaharčenko izdevis rīkojumu par vietējās pārvaldes institūciju vēlēšanām šī gada 18. oktobrī. Ukrainas puse šādu lēmumu jau nosaukusi par separātisko kaujinieku un arī Krievijas atteikšanos pildīt Minskas vienošanās noteikumus. Politiķi arī prognozē, ka Krievijai tagad jārēķinās ar starptautiskās kritikas pastiprināšanos.
Pēc Ukrainas un NATO aplēsēm konfliktā Donbasā piedalās vismaz 4000 Krievijas regulārās armija karavīru. Maskava šīs ziņas noliedz.
Kopš 2014.gada pavasara, kad Krievija anektēja Krimas pussalu Ukrainā, Krievijas atbalstītie kaujinieki Austrumukrainā izvērsuši karadarbību, kas nav rimusi vēl šobrīd, neskatoties uz mēģinājumiem panākt mierīgu noregulējumu diplomātiskā ceļā.
