Ukrainas puse šādu lēmumu jau nosaukusi par separātisko kaujinieku un arī Krievijas atteikšanos pildīt Minskas vienošanās noteikumus. Politiķi arī prognozē, ka Krievijai tagad jārēķinās ar starptautiskās kritikas pastiprināšanos.
Par to, ka pašpasludinātajā Doņeckas tautas republikā oktobra vidū varētu notikt vietējās vēlēšanas, Zaharčenko sākotnēji paziņoja jau jūlija sākumā. Otras – Luhanskas tautas republikas – vadība šādas vēlēšanas plānojusi rīkot 1. novembrī.
Kā paziņojis Zaharčenko, balsošanas pirmajā kārtā iedzīvotāji varēšot balsot tikai par pilsētu un rajonu administrāciju vadītājiem, jo naudas trūkuma dēļ balsojumus būšot iespējams sarīkot tikai lielākajās pilsētās. Nākamajās kārtās jau tiks balsots par lauku reģionu un ciematu visu līmeņu vadītājiem, bet visu vēlēšanu procesu plānots pabeigt 2016. gada pirmajā pusgadā.
Šādu tā dēvēto vēlēšanu sarīkošana faktiski nozīmē to, ka reģionā nenotiks 25. decembrī plānotās oficiālās vēlēšanas. Kaujinieku pārstāvji apgalvo, ka Ukrainas centrālā valdība par šādu vēlēšanu rīkošanu ar viņiem nav apspriedusies, taču ukraiņu amatpersonas uzsver, ka šis jautājums vairākkārt izvirzīts daudzpusējās kontaktgrupas tikšanos laikā.
Doņeckas tautas republikas pārstāvis kontaktgrupā Deniss Pušiļins gan uzsvēris, ka no viņu puses Minskas vienošanās joprojām tiek pildītas un arī vēlēšanas atbildīs vienošanos prasībām. Proti, tas, ka Ukraina neesot atradusi spēkus un iespējas, lai šīs vēlēšanas sarīkotu ar Augstākās radas atbalstu, liecinot tikai to, ka nemiernieki šo punktu pildot vienpusēji.
Gan ES, gan ASV ir brīdinājušas, ka Ukrainas likumdošanai neatbilstošu balsojumu sarīkošana bez starptautiskajiem novērotājiem ir uzskatāma par klaju triecienu Minskas miera procesam. Rietumi arī izteikušies, ka gadījumā, ja abās pašpasludinātajās republikās vēlēšanas tomēr notiks, ir iespējama sankciju pastiprināšanās arī pret Krieviju, jo tā nebūs izmantojusi savu ietekmi uz kaujinieku līderiem.
Pēc Zaharčenko izdotā rīkojuma Ukrainas austrumos notiekošā militārā konflikta noregulēšana mierīgā ceļā atkal ir nonākusi strupceļā. Šādu viedokli paudis Ukrainas nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksandrs Turčinovs. Viņš atgādinājis, ka, saskaņā ar Minskas vienošanos, jebkādām vēlēšanām ir Ukrainas austrumos ir jānotiek tikai un vienīgi saskaņā ar Ukrainas likumdošanu un ukraiņu varas iestāžu uzraudzībā. Tā kā šādi noteikumi tagad netiks ievēroti, var uzskatīt, ka gan pašpasludinātās republikas, gan Krievija ir nolēmušas no Minskas vienošanās izstāties.
Savukārt Petro Porošenko bloka frakcijas līderis Ukrainas parlamentā Jurijs Lucenko atzinis, ka lēmums rīkot pseidovēlēšanas tikai pierāda, ka Ukrainas pozīcija, vairojot savu militāro spēku un stiprinot starptautiskās ekonomiskās sankcijas, ir izrādījusies vienīgā pareizā. Tāpat pareizi ir izrādījušies apgalvojumi par to, ka mieru Donbasā nebūs iespējams panāk, ja savas saistības pildīs tikai Ukraina. Tieši tāpēc Kremlim jau tagad jāsāk gatavoties tam, ka Rietumu kritika drīzumā pastiprināsies un tā būs ļoti asa.
Ziņots, ka daļa Donbasa jeb Doņeckas un Luhanskas reģiona, tostarp Doņeckas un Luhanskas pilsētas, ir nonākušas prokremlisko kaujinieku kontrolē.
