Prognozes: Francijas vēlēšanu otrajā kārtā sacentīsies Lepēna un Makrons

Svētdien, 23.aprīlī, Francijā notiek prezidenta vēlēšanas. Divi visvairāk balsu saņēmušie kandidāti cīņu turpinās 7.maijā otrajā vēlēšanu kārtā. Aptaujas liecina, ka uz to var pretendēt četri politiķi – Nacionālās frontes vadītāja Marina Lepēna, Republikāņu partijas kandidāts Fransuā Fijons, neatkarīgais Emanuels Makrons un radikāli kreisais Žans Luks Melanšons. 

Marina Lepēna

  • 48 gadus veca.
  • Eiropas Parlamenta deputāte.
  • Iestājas par Francijas aiziešanu no ES, eirozonas un apšauba nepieciešamību būt NATO un ir par draudzīgām attiecībām ar Krieviju bez sankcijām, par spīti agresijai Ukrainā.
  • Ja kļūs par prezidenti, sešu mēnešu laikā sola sarīkot referendumu. Jautājums, uz kuru cilvēki atbildēs: „Vai, jūsuprāt, Francijai vajadzētu izstāties no ES?”
  • Prokuratūras uzmanībā par vairāk nekā 200 000 eiro Eiropas parlamenta naudas nelikumīgu izlietošanu un arī to, ka viņa savā „Twitter” lapā ir pārpublicējusi fotogrāfijas, kurās redzamas teroristiskā grupējuma „Islāma valsts” zvērības.
Divi pretendenti – Lepēna un Melanšons ir izteikušies par izstāšanos no Eirozonas vai pat Eiropas Savienības.

No Francijas prezidenta vēlēšanu iznākuma lielā mērā ir atkarīga Eiropas Savienības nākotne. Tā ir otra lielākā ekonomika Eirozonā un septītā lielākā pasaulē.

Pēdējās aptaujās katram no četriem populārākajiem kandidātiem bija ap 20% balsu. Analītiķi uzsver, ka šīs ir neparedzamākās vēlēšanas Francijā vairāku desmitgažu laikā.

Provizoriskie pirmās kārtas vēlēšanu rezultāti gaidāmi svētdienas, 23.aprīļa vakarā. Francijā vēlēšanas notiek divās kārtās, ja kāds no kandidātiem negūst balsu vairākumu pirmajā. Šāds scenārijs ir mazticams.

Šī ir pirmā reize mūsdienu Francijā, kad nekandidē esošais prezidents. Tagadējais prezidents Fransuā Olands izvēlējās nekandidēt uz otru termiņu zemās popularitātes dēļ. Francija vēl nav atkopusies no 2008.gada krīzes. Bezdarba līmenis valstī svārstās ap 10% un ir vēl lielāks jauniešu vidū.

Emanuels Makrons

  • Uzskatīts par Lepēnas sīvāko sāncensi.
  • Centriskais, neatkarīgais, bijušais ekonomikas ministrs, 39 gadus vecs.
  • Viņš ir par atvērtu un ES dziļi integrētu Franciju.
  • Kā norāda eksperti, Makrons sabiedrību aizrauj ar savu „svaigumu”,  ir jauns, izskatīgs, dedzīgs un uzrunā tos vēlētājus, kuri ir noguruši no vecās, līdzšinējās politikas.
  • Parīzes prokuratūra pret Makronu sākusi izmeklēšanu par to, ka viņš, būdams ekonomikas ministrs,  bez konkursa izraudzījies, iespējams, savu draugu uzņēmumu, lai sarīkotu pasākumu Lasvegasā.

Pirmoreiz tik tālu ir ticis kandidāts, kurš nepārstāv nevienu no lielākajām partijām - centriskais Emanuels Makrons.

Vēlēšanas terorakta ēnā

Teroraktā Elizejas Laukos vien trīs dienas pirms vēlēšanām tika nošauts policists. Atbildību uzņēmies "Daīš".

Turklāt nesen policija Marseļā aizturēja divus vīriešus, kas esot gatavojuši uzbrukumu vēlēšanu laikā. Viņu mājokļos tika atrastas sprāgstvielas, ieroči un radikālo islāma teroristu propagandas materiāli.

Žans Liks Melenšons

  • 65 gadus vecs
  • 2008. gadā pameta Sociālistu partiju, lai izveidotu "Kreiso partiju"
  • Atbalsta agresīvas ekonomiskas un politiskas reformas Eiropas Savienībā
  • Paredz 100% nodokli iedzīvotāju ikgadējiem ienākumiem virs €400,000
  • Teicis, ka viņa uzvaras gadījumā Francija varētu pamest NATO

Uz vēlēšanām mobilizēti vēl 50 tūkstoši policistu un septiņi tūkstoši karavīru.

Pēc uzbrukuma Lepēna solīja, ka ievēlēšanas gadījumā viņas pirmais lēmums prezidentes amatā būs robežu atjaunošana. 

Domnīcas “Bruegel” ekonomists Gregorijs Kless gan norāda, ka Lepēnas uzvara ir mazticama: “Es joprojām uzskatu, ka Marina Lepēna neuzvarēs. Visas aptaujas uzrāda, ka viņa nespēs uzvarēt citus kandidātus otrajā kārtā. Makrona gadījumā tas ir pilnīgi droši. Ja viņas sāncensis būs Fijons, tad ne droši, bet pat Melanšonam ir lielākas izredzes. Tādēļ es uzskatu, ka viņas uzvaras varbūtība ir diezgan neliela."

Tomēr aptaujas var neatspoguļot gala rezultātu.

Fransuā Fijons

  • 62 gadus vecs.
  • Bijušais Francijas premjerministrs.
  • Konservatīvais pārstāvis.
  •  Aizstāv sociāli konservatīvus uzskatus, bet tajā pašā laikā iestājas par liberālām ekonomikas reformām. Viņš arī vēlas attiecību uzlabošanu ar Kremli un aicinājis atcelt pret Krieviju noteiktās sankcijas.
  • Nonācis skandālā par sievas algošanu deputāta palīdzes amatā. Atklājies, ka viņš iekārtojis sievu par deputāta palīdzi parlamentā un 15 gadus viņa saņēmusi tūkstošiem eiro.

Parīzē pastiprināti patrulē drošības dienesti

"Viena no galvenajām iezīmēm šim vēlēšanām ir, ka tās notiek pastiprinātas drošības apstākļos," no Parīzes vēsta Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs.

Artjoms Konohovs par noskaņojumu Parīzē

Francijā vēl joprojām ir ārkārtas stāvoklis, kas turpināsies līdz vēlēšanu beigām. Taču tas tomēr nav pasargājis daudzus cilvēkus no nāves. 

Tāpat vakar Republikas Laukumā Latvijas Radio novēroja patrulējošus drošībniekus ar šautenēm. Tā Francijā ir neierasta parādība, kas tomēr salīdzināma ar pašreizējo situāciju Briselē.

Latvijas Radio norādīja, ka rezultāti būs zināmi ap vieniem naktī pēc Latvijas laika.

Saulainais rīts varētu pievilināt vairāk vēlētāju

Saulainais rīts varētu izvilināt vairāk vēlētāju doties uz balsošanas urnām.

Daudzi francūži aizjūras teritorijās jau nobalsojuši vakar, un daudzi dalās ar balsošanas bildēm sociālajos tīklos.

"BBC" ziņo, ka līdz divpadsmitiem nobalsojuši 28,54% vēlētāju, kas ir nedaudz vairāk nekā 2012. gadā, kad līdz šim laikam nobalsoja 28.29%.

Savukārt balsotājiem konsulātos un vēstniecībās nereti jāizstāv vairāku stundu rinda, lai tiktu pie balsošanas.

Galvenie kandidāti nobalsojuši

Galvenie kandidāti - Marina Lepēna, Žans Luks Melanšons, Emanuels Makrons un Fransuā Fijons - jau ir nodevuši savas balsis.

Pirmajās aptaujās pie iecirkņiem priekšā Makrons un Lepēna

Beļģijas sabiedriskie mediji ziņo, ka pusdienlaika aptaujās pie iecirkņiem ("exit polls") priekšā Makrons un Lepēna. Par Makronu balsis atdevuši 24% aptaujāto, par Lepēnu - 22%. Vēl 20,5% atdevuši balsi par Fijonu, bet 18% - par Melanšonu.

Francūžiem grūti izšķirties

Latvijas Radio aptaujāja balsotājus desmitajā Parīzes rajonā, netālu no Austrumu dzelzceļa stacijas, kur vēlēšanu iecirknis izvietots vietējā mērijā. 

“Man neviens no viņiem nepatīk. Es nedomāju, ka kāds no kandidātiem šajās vēlēšanās var mūs pārstāvēt. Es svītroju vienu kandidātu aiz otra un tad nonācu pie izvēles.

Un man ar lielu kaunu jāatzīst, ka es tomēr nobalsoju par Fijonu,” teica kāda sieviete ar mazu bērnu pie rokas.

"Es neesmu pārliecināts par ko balsot, jo viņi visi ir.... Es nevienam no viņiem neticu, bet mums ir jābalso. Kopumā es vairāk atbalstu labējos kandidātus. Varbūt tas būs Fijons, varbūt Makrons. Es īsti vēl nezinu," teica kāds vīrietis, kurš grasījās doties vēlēšanu iecirknī.

Savukārt vēl kāda jauna sieviete gatavojās balsot par pašreiz pie varas esošās Sociālistu partijas kandidātu Benuā Amonu.

“Kāpēc? Tāpēc, ka es vēlos strādāt kino industrijā un līdz ar to balsošu par viņu. Manuprāt viņa programma visvairāk atbalsta šo nozari un tādēļ ir piemērota arī man.”

Vēl viens uzrunātais vīrietis nevēlējās nosaukt sevis izvēlēto kandidātu, tomēr atzina, ka atbalstīja kādu ar centriskiem uzskatiem. Līdz ar to, var nojaust, ka viņa balss, visticamāk, tika atdota par Makronu.

“Pirmo reizi mums ir tik daudz vadošo kandidātu. Tādēļ runa nav tikai par to kuram kandidātam ir labākais piedāvājums un programma, kas atbilst manam sabiedrības redzējumam, bet arī par to, kurš spēs izveidot labu valdību un arī varēs iegūt vairākumu parlamentā.

Prezidentam nepietiek tikai būt par līderi, viņam ir jāpārstāv visa sabiedrība. Un kad tā ir sadalīta četrās vienādās daļās, tas nav tik vienkārši,” viņš teica.

Līdz pieciem nobalsojuši gandrīz 70% vēlētāju

Laikraksts "Le Monde" ziņo, ka līdz pieciem vakarā (sešiem pēc Latvijas laika) nobalsojuši 69,42% iedzīvotāju, kas ir mazāk nekā 2012. un 2007. gadā.

Jau pavisam drīz tiks slēgti vēlēšanu iecirkņi, un no pēcaptaujām būs zināmi iespējamie rezultāti. Līdz oficiālajiem rezultātiem gan vēl jāgaida aptuveni līdz pusnaktij.

Deviņos pēc Latvijas laika vēlēšanu iecirkņi Francijā ir slēgti. Francija un pasaule gaida rezultātus.

Pirmie dati - vēlēšanu otrajā kārtā tiek Makrons un Lepēna

Fijons padodas, Makrona atbalstītāji sajūsmā

"AFP" ziņo, ka Fijons jau atzinis sakāvi vēlēšanās, aicinot balsot par Makronu.

Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs Parīzē ziņo, ka Makrona vēlēšanu nakts pasākumā viņa atbalstītāji jau ir sajūsmā.

Sākusies balsu skaitīšana

Lai gan viens kandidāts jau padevies, balsu skaitīšana sākusies tikai nesen. Saskaitīti 16 miljoni biļetenu, un Lepēna ir priekšā Makronam ar 24,7% pret 21,8%, tviterī raksta LTV žurnāliste Ilze Nagla.

Ar saskaitītiem 50% balsu situācija iezīmējas līdzīga. Ziņo LTV Ziņu Dienests.

Jau vēstīts, ka Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā būs 11 kandidāti, kas saņēmuši nepieciešamos vismaz 500 mēru parakstus, lai kandidētu pirmajā vēlēšanu kārtā 23.aprīlī. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt