Līdz šim visā valstī ugunsgrēkos dzīvību ir zaudējuši jau gandrīz 20 cilvēku un vislielākie postījumi novēroti Jaundienvidvelsas štatā. Ugunsdzēsības dienesti ziņo, ka ir nopostīts vairāk nekā 1300 ēku, bet vēl aptuveni pussimts ir bojātas. Gaidot vēja pastiprināšanos un tā virziena maiņu, štata varas iestādes ir pieņēmušas lēmumu no rītdienas izsludināt ārkārtas stāvokli. Tas dotu papildu tiesības ugunsdzēsējiem, kuriem būtu ļaut piespiest iedzīvotājus pamest savas dzīvesvietas.
Gan iedzīvotājiem, gan tūristiem ir dots rīkojums pamest piekrastes zonu līdz sestdienai, kad gaisa temperatūra atkal var pārsniegt +40 grādu. Tūkstošiem cilvēku šādu iespēju jau sākuši izmantot, taču daudziem ir grūtības pamest reģionu gan degvielas trūkuma dēļ, gan arī milzīgo sastrēgumu dēļ.
Kā paziņojis Austrālijas premjerministrs Skots Morisons, līdz šim ir ļoti veiksmīgi darbojusies koordinācija starp centrālo valdību un štatu valdībām. Pēc viņa vārdiem, tiek pieliktas visas pūles, tostarp piesaistīti bruņotie spēki un kara flote, lai grūtībās nonākušie palīdzību saņemtu pēc iespējas ātrāk.
"Prioritāte ir ugunsgrēku dzēšana un cilvēku nogādāšana drošībā. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs turpinām koncentrēties uz šiem ļoti nozīmīgajiem uzdevumiem. Un šos uzdevumus vada un koordinē mūs valsts iestādes. Labākā lieta, kas palīdz tiem, kuri cenšas atjaunot kārtību, ir turpināt saglabāt pacietību. Palīdzība ieradīsies. Arī Viktorijas un Jaundienvidvelsas štatu daļās, kas ir izmisumā elektroenerģijas un komunikācijas līdzekļu trūkuma dēļ. Pilnīgi visi centieni ir vērsti uz to, lai šīs problēmas novērstu, cik vien ātri iespējams," pauda Morisons.
Austrālijas premjerministrs ir izpelnījies arī kritiku par nepienācīgu reakciju uz ugunsgrēkiem. Atbildot uz jautājumu, vai viņa reakcija ir bijusi adekvāta, Morisons norādījis, ka pašlaik nav īstais laiks runāt par politiku, premjerministriem vai mēriem, bet gan par iedzīvotājiem un pieejamajiem resursiem krīzes skartajās vietās. Morisons arī uzsvēris, ka nav iespējams kontrolēt laika apstākļus, jo, atšķirībā no plūdiem, kas Austrāliju skāra pirms kāda laika, ūdens atkāpjas, bet uguns bez lietus ne. Premjerministrs arī nākamās nedēļas sākumā ir sasaucis nacionālās drošības komitejas sēdi, lai spriestu par turpmākajiem soļiem šajā ugunsgrēku sezonā, kā arī par veidiem, kā ilgtermiņā atrisināt problēmas, kuras izkristalizējusi pašreizējā krīze.
Jāatgādina, ka plašie ugunsgrēki ir aktualizējuši arī jautājumu par klimata pārmaiņām un nepieciešamību atteikties, piemēram, no ogļu izmantošanas. Lai arī pati Austrālija rada salīdzinoši maz kaitīgo izmešu, tā ir pasaulē lielākā akmeņogļu eksportētāja.
