Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Trīs nedzirdīgu bērnu dzirdīgo vecāku stāsti. Rūdījums, kauns, grūtības sarunāties

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Gints Zelmenis. VDK darbības aspekti

«Problēmbērnu» audzināšanai Eiropas Komisija plāno ierobežot fondu naudas

«Problēmbērnu» audzināšanai Eiropas Komisija plāno ierobežot fondu naudas

Mēdz teikt, ka viss, kas sit pa kabatu, ir efektīvs. Šo principu varētu attiecināt arī uz topošo ieceri ierobežot Eiropas Savienības fondu izmaksu valstīm, kurās ir problēmas ar tieslietu sistēmas neatkarību un citiem likuma varas principiem. Latvijas Radio analizē, vai šī iecere patiešām varētu pārtapt no idejas par likumu un vai vēršanās pret tā dēvētajiem “problēmbērniem” Eiropas ģimenē varētu nest gaidīto audzinošo efektu.

ĪSUMĀ:

Brisele satraukta par tiesiskuma situāciju Ungārijā

2018. gada septembrī Eiropas Parlamentā Strasbūrā notika kaismīgas debates par situāciju Ungārijā. Tajās bija ieradies arī Ungārijas premjers Viktors Orbāns. "Ungārija tiek nosodīta, jo Ungārijas iedzīvotāji ir nolēmuši, ka mēs nebūsim migrantu valsts," debatēs teica Orbāns. Jebkurus pārmetumus par brīvās preses apspiešanu, neatkarīgu tiesnešu aizstāšanu ar sev labvēlīgiem cilvēkiem vai vēršanos pret Centrāleiropas Universitāti Orbāns centās pasniegt kā mēģinājumus piespiest Ungāriju uzņemt migrantus, pielietojot melus, šantāžu un draudus.

Tas pamatīgi saniknoja Liberāldemokrātu grupas līderi Eiropas Parlamentā Giju Verhofštatu. “Pašreizējā situācijā, Orbāna kungs, Ungārijai nebūtu iespējams pievienoties Eiropas Savienībai. Tā ir šā brīža realitāte. Es gribētu jūs aicināt pārtraukt teikt, ka tā ir vēršanās pret Ungāriju vai ungāriem. Jūs neesat Ungārija, jūs esat Ungārijas valdības un politiskās partijas vadītājs. Bet Ungārija ir kaut kas krietni lielāks un krietni ilglaicīgāks nekā jūs,” teica Verhofštats.

Ziņojumu par situāciju Ungārijā sagatavoja Zaļo grupas deputāte no Nīderlandes Judīte Sargentini. Viņa ar nolūku to balstījusi dažādu starptautiski atzīto organizāciju slēdzienos par notiekošo Ungārijā. “Problēmas būtība ir tajā, ka ļoti daudz kas notiek vienlaicīgi dažādos sabiedrības līmeņos. Un tas kopumā noved pie demokrātijas, likuma varas un pamattiesību pasliktināšanās Ungārijā,” atzina Sargentini.

Orbāns un Sargentini

Satraukumu par notiekošo Ungārijā decembrī izteica arī Vācijas Eiropas lietu ministrs Mihaels Rots. “Situācija ap mūsu kopīgo vērtību ievērošanu Ungārijā ir jau atkal pasliktinājusies. Tas ir skandāls, ka tik pazīstamai izglītības iestādei kā Centrāleiropas Universitāte ir jāpamet Budapešta. Tas ir skaidrs uzbrukums zinātnes brīvībai, un viņiem te nav ar ko lepoties,” norādīja Rots. Par spīti dažādiem nosodījumiem un māšanai ar pirkstu, formālā pārkāpuma jeb tā dēvētā 7. paragrāfa procedūra pret Ungāriju joprojām tā arī nav uzsākta.

Komisija plāno fondu naudas ierobežojumus Eiropas ģimenes "problēmbērniem"

Apzinoties, cik sarežģīta pašreiz ir vēršanās pret kādu no dalībvalstīm, Eiropas Komisija jau maijā nāca klajā ar jaunu ideju. Tā paredz ierobežot Eiropas fondu izmaksu tām valstīm, kur ir konstatētas problēmas ar tiesu neatkarību vai pietiekami labi nedarbojas Eiropas naudu uzraugošās iestādes.

Nevalstiskās organizācijas "Transparency International" Eiropas Savienības biroja vadītājs Karls Dolants atzīst, ka tagad pastāv arvien lielāka izpratne par to, ka ir nepieciešams kaut kas pa vidu starp ārkārtīgi neefektīvu dialogu, ko politiķi izmantotja, lai skaļi kritizētu savus oponentus, un smago 7. paragrāfa procedūru. "Būtībā visi atzīst, ka nekas tāds netiks iedarbināts, jo tas ir ļoti radikāls solis. Balsstiesību atņemšana kādai valstij pēc būtības ir pielīdzināma tās atstādināšanai,” sacīja Dolants.

Arī Eiropas Parlamentā daudzi piekrīt, ka tas, kas “sit pa kabatu”, ir efektīvāks. Tā Eiropas Tautas partiju grupas deputāts no Somijas Petri Sarvamā uzskata, ka jautājums ir gan tehniski svarīgs, gan arī politiski jūtīgs. "Tādēļ tas nebūt nav vienkāršs likums. Pēdējos gados mēs esam redzējuši vairākus satraucošus notikumus Eiropas Savienībā. Tādēļ es uzskatu, ka šis Eiropas Komisijas priekšlikums ir ārkārtīgi būtisks. Tas ļaus mums iegūt skaidru mehānismu rīcībai gadījumos, ja kaut kur pastāv problēmas ar likuma varas ievērošanu,” atzinis Sarvamā.

Sarvamā ir viens no deputātiem, kurš ir atbildīgs par šīs jaunās ieceres virzību parlamentā.

Tomēr var paredzēt, ka tā diez vai tiks līdz galam apstiprināta vēl šī Eiropas Parlamenta sasaukuma laikā. Lai gan atbalsts tai ir visai liels.

Problēmas ir arī Polijā un Čehijā

Ungārija nav vienīgā valsts, par kuru varētu būt domājuši tie, kuri rosina ierobežot pieeju Eiropas fondiem valstīm ar problēmām tieslietu sistēmā un demokrātijā. Liels satraukums Briselē joprojām ir arī par notiekošo Polijā. Eiropas Komisijas pirmajam priekšsēdētāja vietniekam Fransam Timmermanam tā arī nav izdevies atrast kopīgo valodu ar valdošajiem spēkiem Varšavā. “Tieslietu sistēmas neatkarība ir pamatnosacījums, lai Eiropas Savienība varētu pastāvēt kā kopiena, kas balstās uz likumiem. Tādēļ ir būtiski, lai visas puses uzņemtos atbildību, lai panāktu, ka tas tiek ievērots arī Polijā. Un es joprojām ceru, ka kādreiz mēs nonāksim līdz konstruktīvam dialogam,” sacījis Eiropas Komisijas pirmā priekšsēdētāja vietnieks.

Līdz šim par visefektīvāko Briseles soli ir izrādījusies vēršanās pret Poliju Eiropas Savienības Tiesā. Decembra beigās tā lika nekavējoties atjaunot amatā pensionētos Polijas Augstākās tiesas tiesnešus. Kā zināms, Polijas valdošie politiķi pazemināja Augstākās tiesas tiesnešu pensionēšanās vecumu, lai būtībā atbrīvotos no daļas tiesnešu. Brisele uzskata, ka tas ir pretrunā ar tiesas neatkarības principu. Pret šo reformu asi iestājās arī Polijas Augstākās tiesas priekšsēdētāja.

Polijas ministrs Čaputovičs

Politiķi Varšavā pakļāvās šīm lēmumam. Tad Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs paziņoja, ka Varšava ir uzvarējusi strīdā ar Briseli. “Vienīgais, ko Eiropas Komisija var darīt, ir uzturēt diskusijas Padomē, lai šis temats paliktu politiskajā darba kārtībā. Bet, mūsuprāt, tas ir bezjēdzīgi. Tas, ka Komisijai nav nepieciešamā balsu vairākuma, lai virzītu šo jautājumu tālāk, skaidri apliecina, ka mēs šajā lietā esam uzvarējuši,” teicis Čaputovičs.

Zināmā mērā Polijas ārlietu ministram ir taisnība. Pašreiz pārējās Eiropas Savienības valstis nav gatavas izmantot vissmagākos ieročus pret Varšavu un atņemt tai balsstiesības Eiropas Savienības Padomē. It sevišķi tādēļ, ka šo lēmumu bloķētu Ungārijas premjers Orbans. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka notiekošais Polijā visiem patīk. Tādēļ arī radās vajadzība pēc jauna rīka, kas “iesistu pa kabatu”.

Problēmas ar tiesiskumu ir arī Čehijā. Tur ir atklājies, ka premjera Andreja Babiša uzņēmums saņēmis milzīgas subsīdijas no Eiropas Savienības fondiem.

Lai gan uzņēmumu formāli pārvalda Babiša radinieki, pastāv aizdomas, ka Čehijas premjeram ir interešu konflikts. Decembrī Eiropas Parlamenta debatēs uz to norādīja Ingeborga Gresle, Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāja. “Mēs redzam, ka bijušā finanšu ministra un tagadējā premjerministra uzņēmumi ir saņēmuši maksājumus. Tie pieauga no 42 līdz 82 miljoniem eiro. Kā finanšu ministrs šis cilvēks ir vadījis arī Eiropas fondu audita iestādi, un ir zināms, ka viņš ir iejaucies tās veiktajās pārbaudēs. Tagad, kā premjers, viņš vada Struktūrfondu projektu komiteju, kas nosaka prioritātes,” teikusi Gresle.

Babišs ir viens no turīgākajiem cilvēkiem Čehijā. Savā atbildes vēstulē viņš ir solījis labot iespējamo interešu konfliktu. Tomēr vācu izcelsmes deputāte Gresle tam netic. “Mani šokē tas, kā mūs vazā aiz deguna. Ir bijis tik daudz melu. Jā, esmu savulaik tikusies ar premjerministru. Toreiz viņš bija finanšu ministrs. Un es viņam noticēju. Tā bija mana kļūda, jo mēs uz ļoti ilgu laiku apturējām darbu. Bet viņš nav izdarījis itin neko no tā, ko ir solījis. Un man ir bail, ka tagad būs tieši tāpat,” atzinusi Gresle.

Jautājums būs Rumānijas prezidentūras dienaskārtībā, taču arī Bukarestes rīcība Briselē tikusi kritizēta

Ar šiem jautājumiem turpmāko pusgadu būs jānodarbojas Rumānijai, jo tā janvārī ir pārņēmusi prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Ironiski, ka arī par šīs valsts valdošo politiķu rīcību izskan ne mazums kritikas. Tā pērn Rumānijā no amata tika atbrīvota pretkorupcijas dienesta vadītāja Laura Kovesi. Tagad notiek mēģinājumi atlaist ģenerālprokuroru Augustinu Lazāru. Tāpat tiek sperti soļi, lai grozītu krimināllikumu ar mērķi mīkstināt sodus par korupciju, un...  izsludināt amnestiju par korupciju notiesātajiem politiķiem. Tas vasarā izsauca masveida iedzīvotāju protestus Bukarestē. Pret šo soli iebilst arī Rumānijas prezidents Klauss Johanniss. Viņš cer, ka par amnestiju vairs vispār netiks runāts.

Rumānijas prezidentam ir radies iespaids, ka vairākums valdošās koalīcijas deputātu ir sapratuši, ka korumpēto politiķu amnestija radītu milzīgas problēmas. Tāpat Johanniss atzīst, ka Rumānijai ir problēmas ar valsts tēlu. Rumānijas prezidents saka, ka cīņa ar korupciju ir neglīta. Tā politiķos atmodina zemākos instinktus. Ja šī cīņa ir veiksmīga, tad notiek nemitīga pretošanās un tiek izteikti visdažādākie apvainojumi. Tomēr Rumānijas valsts vadītājs uzstāj, ka ir apņēmības pilns atbalstīt šo cīņu, un arī prokurori tam ir gatavi.

Zīmīgus vārdus prezidentūras atklāšanas ceremonijā no greznās koncertzāles skatuves sacīja arī Rumānijas Senāta priekšsēdētājs Kalins Popesku. “Kā komunistiskās pagātnes atbalss, atsevišķi politiķi un iestādes joprojām turas pie nekontrolētas varas, ko viņi iepriekš ir baudījuši. Šie cilvēki ir aizvietojuši sociālistisko likumības ideoloģiju ar likuma varu. Tajā pat laikā viņi saglabā vecos ieradumus un nevēlēšanos atskaitīties neviena priekšā – to pašu, ko viņi visi baudīja līdz 1989. gadam,” norādīja Popesku.

Rumānijas tēlam nav palīdzējis arī tas, ka Sociāldemokrātu partijas līderis Liviu Dragnea, kurš tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem politiķiem valstī, ir vērsies tiesā pret Eiropas Komisiju.

Politiķim neesot paticis Eiropas Savienības krāpniecības apkarošanas dienesta OLAF ziņojums, kur ar viņu saistītais uzņēmums tiek apsūdzēts Eiropas fondu izkrāpšanā.

Tomēr Rumānijas ārlietu ministrs Teodors Meleškanu uzstāj, ka tas neesot nekas īpašs. Ministrs uzskata, ka jebkurā demokrātiskā sistēmā, kur valda likums, ikviens ir nevainīgs, kamēr nav pierādīta viņa vaina. Tādēļ katram iedzīvotājam, tostarp katram politiķim, ir tiesības izmantot visas iespējas, lai pierādītu savu nevainīgumu.

Johannis sagaida Junkeru Rumānijas prezidenta pilī Bukarestē

Rumānijas ārlietu ministrs arī uzskata, ka iecere ierobežot Eiropas Savienības fondu izmaksas valstīm ar likuma varas problēmām vēl ir pārāk zaļa. “Mēs gribētu redzēt skaidrāku priekšlikumu, lai saprastu, kas tas īsti ir un kā tas darbosies. Šobrīd es jums nevaru pateikt, kāds būs galīgais lēmums. Tas ir atkarīgs no tā, kas notiks un kādi būs šīs ieceres elementi, kā tiks pieņemts šāds lēmums, kurš to varēs apstrīdēt. Tas ir kaut kas pilnīgi jauns,” akcentējis Meleškanu. Savukārt Rumānijas Eiropas fondu ministre Rovana Plumba slavējusi valstī jau pašreiz pastāvošo kontroles sistēmu. “Rumānijā jau šobrīd pastāv mehānisms, kā caurskatāmi pārbaudīt un kontrolēt Eiropas fondu izlietošanu. Mums ir apstiprināts īpašs likums un īpašs ārkārtas mehānisms. Tie ļoti skaidri nosaka, kā tiek izmantoti Eiropas fondi,” norādīja Plumba.

Ko tad tas viss nozīmē? Visticamāk, tuvākā pusgada laikā jautājums par Eiropas fondu ierobežošanu problemātiskām valstīm uz priekšu pārāk nepavirzīsies. Jaunu likumu pieņemšanu pamatīgi kavēs arī maijā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

Idejas oponenti to, visticamāk, mēģinās pasniegt kā bagātāko valstu centienus sodīt tā dēvētās jaunās dalībvalstis, kas no kopējā budžeta saņem vairāk, nekā tajā iemaksā. Tādēļ, kā uzstāj Dolans no “Transparency International”, ir svarīgi, lai jebkurš lēmums par fondu izmaksu ierobežošanu tiktu balstīts uz neatkarīgiem un regulāriem ekspertu izvērtējumiem par notiekošo visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Jo nevar būt arī tā, ka no valstīm, kas vēlas iestāties blokā, tiek prasīts vairāk nekā no tām, kas ir jau iekšā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti