Prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā: ES nosoda vēršanos pret opozīciju

Eiropas Parlaments (EP) un Eiropas Komisija (EK) pauž bažas par situācijas pasliktināšanos Baltkrievijā pirms augusta sākumā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Eiropas institūcijas nosodījušas vairāku opozīcijas līderu aizturēšanu un vēršanos pret pilsoniskajiem aktīvistiem. Minskai tiek pieprasīts ievērot iedzīvotāju politiskās un pilsoniskās brīvības, pretējā gadījumā draudot ar iespējamām sankcijām. Tikmēr Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko uzsver, ka ir nepieciešams stingri vērsties pret spēkiem, kuri valstī vēlas sarīkot ''maidanu''.

ĪSUMĀ:

  • Vēlēšanu gads tradicionāli bijis laiks, kad demonstrēta demokrātiskās situācijas uzlabošanās.
  • Arvien lielākas izmaiņas Baltkrievijas politiskajā dzīvē ievieš prezidenta vēlēšanu kampaņa.
  • Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas notiks 9. augustā.
  • Daudzi cilvēki gatavi iziet ielās, lai parakstītos par opozīcijas kandidātu startu vēlēšanās.
  • Kopumā Centrālā vēlēšanu komisija prezidenta vēlēšanām ir apstiprinājusi 15 kandidātus.
  • Lielāko rezonansi izraisījusi pilsoniskā aktīvista Sergeja Tihanovska nepielaišana vēlēšanām.
  • Prezidents Lukašenko: Atsevišķu vējgrābšļu mērķis ir noorganizēt "nelielu maidaniņu".
  • Politikas komentētāji: Lukašenko draudi apstiprina varas vēlmi apspiest pilsonisko pretošanos.
  • Cilvēktiesību aktīvists: Sabiedrība pārstājusi baidīties no represijām, radot apjukumu arī Lukašenko.
  • ES institūcijas  EP un EK – pauž satraukumu par Baltkrievijā notiekošo.
  • Ja tā turpināsies, būs jādomā par ES attiecību pārskatīšanu ar Baltkrieviju, brīdina EP pārstāvji.

Prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā: ES nosoda vēršanos pret opozīcijuUģis Lībietis
    Vēlēšanu gads Baltkrievijā tradicionāli ir bijis laiks, kad šīs valsts prezidents Lukašenko ir demonstrējis Rietumiem, ka demokrātiskā situācija valstī uzlabojas un valsts ir gatava tuvināties, piemēram, Eiropas Savienībai (ES). Arī šī gada sākums nebija izņēmums, ņemot vērā to, ka ievērojami ir pasliktinājušās Baltkrievijas attiecības ar tradicionāli tuvāko partneri Krieviju.

     

    Par to, ka attiecības ar Minsku tiešām sāk pakāpeniski uzlaboties, liecināja arī kaut vai tas, ka vēl pirms nedēļas ES Padome pieņēma divus lēmumus par vīzu veicināšanas un readmisijas līgumu ar Baltkrieviju. Kā toreiz izteicās prezidējošās valsts Horvātijas iekšlietu ministrs Davors Božinovičs, šādu līgumu apstiprināšana ir nopietns solis, stiprinot abu pušu saites ekonomikā, kultūrā un zinātnē. Šiem līgumiem jāstājas spēkā 1. jūlijā.

    Par to, ka Eiropa kļūst atvērtāka Minskai un tās līderiem, liecina arī fakts, ka aprīļa beigās Latvijā bija paredzējis viesoties Baltkrievijas prezidents Lukašenko, bet Baltkrievijā – ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels. Koronovīrusa krīze gan ir ieviesusi šajās vizītēs pamatīgas izmaiņas.

    Taču tā vien šķiet, ka arvien lielākas izmaiņas gan Baltkrievijas politiskajā dzīvē, gan arī attiecībās ar Eiropu sāk ieviest arī pašreizējā prezidenta vēlēšanu kampaņa.

    Daudzus novērotājus šogad ir pārsteidzis ievērojamais skaits cilvēku, kuri gan lielās, gan mazās pilsētās ir gatavi iziet ielās, lai parakstītos par opozīcijas kandidātu startēšanu vēlēšanās.

    Kopumā Centrālā vēlēšanu komisija ir apstiprinājusi 15 kandidātus, taču vislielāko rezonansi izraisījusi pilsoniskā aktīvista un blogera Sergeja Tihanovska nepielaišana vēlēšanām, viņa sievas Svetlanas izvirzīšana par prezidenta amata kandidāti, kā arī vēlāk sekojošās provokācijas un Tihanovska un viņa līdzgaitnieku aizturēšana. Aizturēts un 15 dienas apcietinājumā spiests pavadīts arī vēl viens zināms opozīcijas aktīvists Nikolajs Statkēvičs.

    Baltkrievijas prezidents Lukašenko situāciju valstī komentējis kā opozīcijas mēģinājumus destabilizēt situāciju.

    "Mēs zinām, kādiem mērķiem seko atsevišķi vējgrābšļi. Mērķis ir mums noorganizēt ''nelielu maidaniņu'' vai nu prezidenta vēlēšanu priekšvakarā, vai nu vēlēšanu dienā. Kā sanāks. Tā viņi bija plānojuši.

    Bet es gribu visus, kas mani dzird, visus tos "maidanutos", brīdināt – Maidana Baltkrievijā nebūs," sacīja Baltkrievijas prezidents.

    Kā uzskata politikas komentētāji, šādi Lukašenko draudi tikai apstiprina pašreizējās Baltkrievijas varas vēlmi apspiest pilsonisko pretošanos, ko daži jau nosaukuši par parakstu revolūciju. Turklāt izmantotās metodes ir līdzīgas jau savulaik piekoptajām – līderus arestēt, bet pārējos iebiedēt. Turklāt opozīcijas aktīvisti arī valsts medijos tiek saukti par Kremļa marionetēm.

    Cilvēktiesību aktīvists un centra "Tiesiskā palīdzība sabiedrībai" vadītājs Oļegs Volčeks intervijā televīzijas kanālam "Belsat" norādījis, ka sabiedrība ir pārstājusi baidīties no represijām, tādējādi radot apjukumu arī Lukašenko.

    "Problēma ir tajā, ka vara vairs nevar skaidri pateikt, kas valstī notiek? Tā redz, ka cilvēkiem nav darba un koronavīrusa dēļ viņi arī nevar aizbraukt. Mēs esam tādā kā rezervātā. Mēģinājumi šos cilvēkus noturēt ar draudiem situāciju tikai padarīs sarežģītāku. Tāpēc vēl ir jāizmanto laiks, lai atlikušajās nepilnajās 20 dienās izietu ielās un parakstītos par alternatīvajiem kandidātiem. Vienalga, par kuriem. Galvenais ir parakstīties un parādīt, ka ir miljons vai divi miljoni parakstu. Mēs tāpat zinām, kā vēlēšanās tiek skaitītas balsis, bet šiem kandidātiem šie paraksti saglabāsies," norādīja Volčeks.

    Kamēr opozīcijas kandidātu komandas cenšas vienoties par daudzmaz kopēju stratēģiju un vismaz pašu kandidātu aizsardzību no vajāšanas, Baltkrievijā notiekošais ir sasniedzis arī Eiropas institūcijas.

    Tā, piemēram, jau pirms nedēļas satraukumu par notiekošo Baltkrievijā pauda EP delegācijas sakariem ar Baltkrieviju vadītājs Roberts Biedrons un īpašais ziņotājs Petrs Auštrevičs. Viņi šajās dienās atkārtoti nosodījuši vēršanos pret mierīgiem demonstrantiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, uzsverot arī to, ka situācija Baltkrievijā pasliktinās. EP pārstāvji uzsvēruši, ka gadījumā, ja patvaļīgi aresti un politisko tiesību ierobežošana turpināsies, neatliks nekas cits, kā domāt par ES attiecību pārskatīšanu ar Baltkrieviju, tostarp arī par sankcijām pret amatpersonām, kuras atbildīgas par represiju veikšanu.

    Arī EK runasvīrs Peters Stano radiostacijai "Radio Svoboda" paziņojis, ka nesenie notikumi Baltkrievijā ir radījuši nopietnus jautājumus par cilvēktiesību un pilsoņu pamatbrīvību ievērošanu valstī. Pēc Stano vārdiem, politieslodzītie ir jāatbrīvo un visiem iedzīvotājiem ir jānodrošina vārda un pulcēšanās brīvība. Tāpat ES ārlietu dienests savā paziņojumā norāda, ka ES arī turpmāk tieksies pretī stabilai, demokrātiskai un plaukstošai Baltkrievijas nākotnei un turpinās sadarboties ar visām ieinteresētajām pusēm šī mērķa sasniegšanai.

    Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas notiks 9. augustā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti