5.aprīlī notikušajās Afganistānas prezidenta vēlēšanās drīkstēja piedalīties 13,5 miljoni balsstiesīgo afgāņu, taču reāli šo iespēju izmantojuši aptuveni 50% vēlētāju. Tas ir nopietns palielinājums, salīdzinot ar 2009. gadu, kad drošības apstākļu dēļ vēlēt devās vien aptuveni trešdaļa no pilsoņiem.
Šoreiz zīmīgs ir arī fakts, ka nedaudz vairāk kā trešā daļa no vēlētājiem ir bijušas sievietes, kas norāda uz pamatīgām pārmaiņām, kas valstī notikušas pēc talibu režīma gāšanas.
Afganistānas vēlēšanu komisijas ir uzsākušas balsu skaitīšanu, taču nekādi sākotnējie rezultāti pašlaik netiek atklāti. Visticamāk, ka uz pirmajiem rezultātiem ir vērts cerēt vien pēc pāris dienām, bet oficiālie rezultāti plānoti vien pēc 24.aprīļa.
Eksperti gan prognozē, ka cīņa starp trijiem vadošajiem kandidātiem būs ļoti sīva, un ļoti iespējams, ka neviens no viņiem neiegūs absolūtajai uzvarai nepieciešamos 50% balsu. Šajā situācijā, visticamāk, maija beigās notiks vēlēšanu otrā kārta, kurā startēs divi spēcīgākie pretendenti.
Visi trīs no vadošajiem kandidātiem televīzijā pauduši savu viedokli par vēlēšanu gaitu. Bijušais finanšu ministrs Ašrafs Gani norādījis, ka daudziem no vēlētajiem ir bijusi liegta iespēja nobalsot trūkstošo biļetenu dēļ.
Ilggadējais opozīcijas līderis Abdulla Abdulla apgalvojis, ka policija un citu valsts iestāžu darbinieki ir rīkojuši krāpšanu, kas vērsta tieši pret viņu. Savukārt trešais kandidāts Zalmajs Rasuls norādījis, ka jebkurš prezidents, kas tiks ievēlēts ar viltu, netiks atzīts par leģitīmu valsts vadītāju.
Viens no pirmajiem, kas atzinīgi novērtējis Afganistānas vēlēšanu norisi, bija pašreizējais valsts vadītājs Hamids Karzajs, kurš paudis pārliecību, ka ar šādām vēlēšanām un šādu dalību Afganistāna ir spērusi pat vairākus soļus uz priekšu pretī mieram, stabilitātei un attīstībai.
Afganistānā notikušās vēlēšanas atzinīgi novērtējušas arī Rietumvalstis un starptautiskās organizācijas.
ANO Drošības padome nosodījusi gan priekšvēlēšanu, gan pašu vēlēšanu laikā novēroto vardarbību, aicinot saglabāt savaldību balsu skaitīšanas laikā. Savukārt ASV prezidents Baraks Obama izplatītajā paziņojumā norādījis, ka vēlēšanas ir bijušas vēsturiskas, jo tās var nodrošināt pirmo demokrātisko varas maiņu Afganistānas vēsturē. Pēc Obamas vārdiem, vēlēšanu iznākums ir kritisks Afganistānas demokrātiskajai nākotnei, kā arī no tā būs atkarīgs turpmākais starptautiskās sabiedrības atbalsts.
Arī NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens īpaši izcēlis entuziasmu, ar kādu afgāņi devušies vēlēt, kā arī lielisko darbu, ko paveikuši afgāņu drošības spēki, novēršot vardarbību un nopietnus uzbrukumus vēlēšanu dalībniekiem. Rasmusens atgādinājis, ka šoreiz visas drošības operācijas ir paveikuši tieši afgāņu spēki ar minimālu starptautisko stabilizācijas spēku loģistikas atbalstu, un tas liek cerēt uz pozitīviem rezultātiem nākotnē pēc tam, kad šī gada beigās NATO būs izvedusi savus spēkus no valsts.
