Ceļu uz prezidentālu sistēmu valsts prezidents Radžips Tajips Erdogans sāka bruģēt jau pirms vairākiem gadiem, kad viņa pārstāvētā “Taisnīguma un attīstības partija” ieguva arvien vairāk varas valstī. Šī varas konsolidācija bieži vien notiek uz opozīcijas rēķina, apklusinot pret valdību kritiskās balsis.
Viena no tām ir Stambulas universitātes doktorants Aidins Bajads, kurš kopā ar vairāk nekā tūkstoš citiem akadēmiķiem pagājušā gada pavasarī parakstīja petīciju pret ilgstošo Turcijas konfliktu ar Kurdistānas strādnieku partiju, kurā cieš arī civiliedzīvotāji. Kopš tā laika gan viņš, gan citi bijuši nopratināti, zaudējuši darbu vai pat apcietināti apsūdzībās par atbalstu terorismam. Referendumā viņš balsos “pret”, lai paustu – Turcijai ir jāmaina sava politiskā virzība.
“Ja rezultāts būs negatīvs, varbūt viņi sāks pārdomāt savu politiku, kas ir pārāk autoritāra, un sapratīs – tas ir par traku, mums jākļūst atvērtākiem pret cilvēkiem un valsti jāpārvalda demokrātiski. “Nē” balsojums būtu labs vēstījums valdībai,” saka Bajads.
Viņš pieļauj – ja rezultāts būs negatīvs, Turcija varētu izmantot bēgļu darījumu, lai atkārtoti censtos iegūt bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību un, iespējams, atgriezties pie eiropeiskā kursa. Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu gan norādījis – vīzu liberalizāciju atkārtoti pieprasīs, neatkarīgi no referenduma rezultāta.
Referenduma kampaņas Eiropā aizēnoja savstarpēji aizvainojumi un aizliegumi Turcijas amatpersonām organizēt mītiņus vairākas Rietumeiropas valstīs. Tomēr analītiķi pieļauj, ka Turcija centīsies uzlabot savas attiecības ar Eiropu, pat ja Turcijas dalība savienībā tuvākajos gados vairs nešķiet reāla.
Gandrīz pusotrs miljons no Eiropā dzīvojošās turku diasporas jau ir atdevuši savu balsi referendumā. Tas varētu nākt par labu Erdoganam, jo parlamenta vēlēšanās pirms diviem gadiem vairums no tiem atbalstīja viņa partiju.
Aidins nesen atgriezās no Lielbritānijas, kur novēroja, ka politiskā situācija Turcijā šķeļ turkus arī ārvalstīs, jo regulāri notiek sadursmes starp pretējām kampaņām.
“Erdogans noteikti sašķels turku identitātes ideju - piederību valstij. Jo tie cilvēki, kas neatbalsta referendumu, vairs nejūtas piederīgi Turcijai,” saka Stambulas universitātes doktorants.
Asas diskusijas izraisījušas pretrunīgās interpretācijas par to, ko īsti referendumā piedāvātās izmaiņas nozīmē. Jildizas Tehniskās universitātes pētniece Idila Oztuga norāda, ka grozījumi nemazinās parlamenta varu un tie ir nepieciešami valsts stabilitātei: Parlamenta vara netiek samazināta, bet dažviet pat palielināta. Piemēram, prezidents var izdot rīkojumus, bet, ja parlaments izdod likumu tajā pašā jautājumā, tad prezidenta rīkojums zaudē spēku. Par vēlēšanu sasaukšanu un ārkārtas stāvokli arī būs jālemj parlamentam. Samazināsies arī prezidenta iecelto konstitucionālo tiesnešu skaits.
Šie grozījumi nevar bruģēt ceļu diktatūrai. Vai Turcija kļūst mazāk vai vairāk demokrātiska, ir atkarīgs no tā, kā valsts tiek pārvaldīta.
Un to nenosaka šie konstitucionālie grozījumi.”
Tikmēr Aidins uzskata, ka tieši Erdoana valdības stils un šībrīža politiskā vide grozījumiem piešķir pavisam citu nozīmi. Ja vairumu varas struktūru pārvalda viena partija, realitātē varas dalīšana nepastāv.
“Tāpēc, pat ja izmaiņās ir paredzēti līdzsvara mehānismi, praksē tas nebūs iespējams.
Tagad pat tiesneši, universitātes nav autonomas. Neviens nevar pretoties prezidentam.
Ja referendumā atbilde būs “jā”, izmaiņas stāsies spēkā pēc diviem gadiem, kad vienlaikus notiks parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Tas ļaus Erdoganam kandidēt uz vēl diviem prezidentūras termiņiem un uzvaras gadījumā ieņemt amatu līdz pat 2029.gadam,” norāda Aidins Bajads.
