Lai gan Eiropas Parlamenta ieteikumi Amerikas un Eiropas brīvā tirdzniecības līguma sarunvedējiem tik tiešām ir tikai ieteikumi un nevienam nav saistoši, balsojumam par šo ziņojumu vajadzēja parādīt, vai parlaments nākotnē spēs atbalstīt visu līgumu kopumā, kad tas būs gatavs.
Lielākās kaislības izvērtās ap pretrunīgi vērtēto ārvalstu investoru aizsardzības mehānismu. Daudziem ir bažas, ka, pamatojoties uz investoru aizsardzību Amerikas korporācijas varēs apstrīdēt Eiropas likumus, kas, piemēram, ierobežo smēķēšanu vai slānekļa gāzes iegūšanu. Un šie strīdi tiks izskatīti īpašajās arbitrāžas tiesās, kur sēdes nav atklātas. Tādēļ Eiropas Komisija piedāvāja izveidot īpašu starptautisko arbitrāžas tiesu, lai risinātu šādus investoru strīdus.
Deputātu vairākums Starptautiskās tirdzniecības komitejā šādu ieceri atbalstīja. Tomēr vēlāk sociāldemokrāts Bernds Lange no Vācijas, kurš rakstīja parlamenta ieteikumus, pārdomāja un iesniedza grozījumus, kas aicina izslēgt no līguma investoru aizsardzības mehānismu kā tādu. Pats Lange to dēvē tikai par nelielu precizējumu:
“Es varu tikai izteikt pieņēmumu, ka daži Eiropas Tautas partijas deputāti joprojām vēlas, lai būtu kāds caurums, kas ļautu saglabāt pašreizējo investoru aizsardzības mehānismu ar privātām tiesām. Bet tas netika skaidri pateikts. Tādēļ es tiešām biju pārsteigts, ka šo paskaidrojumu nebija iespējams atbalstīt.”
Šāds pavērsiens nepatika Eiropas Tautas partijai, kas ir lielākā parlamenta frakcija. Ja minētais “precizējums” tiktu atbalstīts, tad Tautas partija balsotu pret visu ziņojumu kopumā. Kā saka, labāk lai nav nekāda ziņojuma, nekā, viņuprāt, slikti ieteikumi.
Lai izvairītos no izgāšanās, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs pēdējā brīdī atsauca balsojumu plenārsēdē un nodeva ziņojumu atkārtotai izskatīšanai komitejā. Vēlāk tika atceltas arī debates.
Tomēr sociāldemokrātu grupas līderis Džanni Pitella noliedza, ka viņa frakcijā būtu būtiskas domstarpības, kas neļautu visiem nobalsot kā solīts.
“Mūsu grupā nav nekādas šķelšanās. Mēs visi vēlamies tik vaļā no pašreizējā ārvalstu investoru aizsardzības mehānisma. Daži deputāti uzskata, ka būtu nepieciešams izmantot asākus vārdus, bet pamatdoma visiem ir viena – mēs vēlamies tikt no tā vaļā,” uzsvēra Pitella.
No savas puses gan Tautas partija, gan liberāldemokrāti uzsver, ka šobrīd vēl ir pāragri teikt skaidru “jā” vai “nē” kādam no risinājumiem, jo tas nākotnē tikai sasies rokas.
Liberāldemokrātu deputāte Maritje Shāke saka - visiem esot skaidrs, ka investīciju strīdu izskatīšana aiz slēgtām durvīm vairs nav pieļaujama un mehānisms būtu jāmaina. Jautājums tikai kā tieši:
“Manuprāt, ar vai bez brīvās tirdzniecības līguma ar Ameriku, ir skaidri nepieciešams reformēt investoru aizsardzības sistēmu. Un starptautiskais mehānisms būtu labs risinājums, pēc kā tiekties. Es domāju, ka mums ir jādod iespēja īstenot pašreiz piedāvātās reformas. Tagad vēl nav īstais laiks lemt, vai esam par vai pret šo līgumu, jo sarunas vēl turpinās. Bet vienmēr būs kāds, kuru nespēs pārliecināt pat visnopietnākās reformas. Zaļie un kreisie nekad nav atbalstījuši nevienu tirdzniecības līgumu, tādēļ es būtu pārsteigta, ja tagad viņi to darītu.”
Tagad deputātiem būs jāmēģina atrast jaunu kopsaucēju Starptautiskās tirdzniecības komitejā. Pēc tam, iespējams, nākamais balsojuma mēģinājums būs jau jūlijā.
