“Jūs man piedodiet, jūs man piedodiet, jūs man piedodiet! To es jums skaidri saku. Nākamajā uzbrukumā, nākamajā uzbrukumā, nākamajā uzbrukumā es noteikti sadegšu. Gribēju uzrakstīt par morāles glabātājiem, kuri nav apmierināti ar to, ka es, pēc viņu domām, kaut kā nepareizi esmu nomiris. Bet kaut kā pie vienas vietas. Labrīt!” šādi tviterī ceturtdienas, 31. maija, rītā savus atbalstītājus uzrunājis krievu žurnālists Arkādijs Babčenko, kura slepkavības inscenējums izrādījusies Ukrainas drošības padomes īstenota specoperācija ar mērķi gan glābt žurnālista dzīvību, gan atklāt plašāku sazvērestību Ukrainas teritorijā.
Вы уж извините Вы уж извините Вы уж извините, я вам точно говорю В следущей атаке В следущей атаке. В следущей атаке обязательно сгорю.
— Старшина Запаса (@StarshinaZapasa) May 31, 2018
Хотел написать пост о хранителях морали, которые недовольны тем, что я как-то неправильно по их мнению не умер, но чота так похуй )
Доброе утро pic.twitter.com/wKtxBayRkn
Šāda negaidīta žurnālista augšāmcelšanās izsaukusi gan atvieglotas nopūtas, gan arī plašu sašutuma vilni,
galvenokārt par to, vai šādas operācijas īstenošana informatīvā kara laikā būtu pieļaujama.
Tā, piemēram, Eiropas Drošības un Sadarbības organizācijas pārstāvis Arlems Dezirs, kurš atbild par masu saziņas līdzekļu brīvību, paudis nožēlu par nepatiesas informācijas izplatīšanu par Babčenko nāvi, norādot, ka valsts pienākums ir sniegt sabiedrībai korektu informāciju. Organizācija „Reportieri bez robežām” uzsvērusi, ka ir ļoti bīstami, kad valstis spēlējas ar faktiem, īpaši aiz žurnālistu mugurām, Ukrainas īstenoto operāciju nosaucot par patētisku. Daudzi tvitera komentāri uzdevuši jautājumu, kā pēc šāda incidenta būs uzticēties valdības avotiem, piemēram, Lielbritānijā atspoguļojot Sergeja Skripaļa saindēšanas lietu? Vēl citi norāda, ka nākotnē, piemēram, Krievijai pēc kādas slepkavības būs iespējams teikt – bet kā jūs zināt, ka šāda slepkavība patiešām ir notikusi?
Bet tikmēr Ukrainas ģenerālprokurors Jurijs Lucenko asi vērsies pret visiem tiem, kuri kritizē Ukrainas tieslietu sistēmu. “Es gribu norādīt visiem kritiķiem: “Nē, tā nav taisnība, ka Ukrainā netiek atklāti terora akti. Nē, nav taisnība, ka Ukraina ir kļuvusi par vietu, kur Krievija var nesodīta īstenot terora aktus. Patiesība ir tāda, ka tiesībsargājošās iestādes ir atklājušas Denisa Voroņenkova slepkavību, atklājušas uzbrukumu tautas deputātam Mosijčukam, atklāja terora aktu, kurā tika nogalināts mūsu specdienesta virsnieks. Tāpat ir atklāta un pašlaik tiek iztiesāta žurnālista Oļesjas Buzinas slepkavība. Tāpēc es aicinu visus, kuri vēlas patiesi vērtēt Ukrainas tiesībsargājošo sistēmu, nemanipulēt ar faktiem un neapbērt ar pelniem vai kādām citām nepatīkamām vielām tos, kuri dienu un nakti smagi strādā, lai terora aktu valstī būtu mazāk,” sacīja Lucenko.
Notikušo komentējusi arī Krievija. Tās Ārlietu ministrijas paziņojumā norādīts, ka šīs slepkavības inscenējuma galvenais iemesls acīmredzot esot jauna pretkrieviska provokācija. Ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova atzinusi, ka ziņa par to, ka Babčenko ir dzīvs, protams, ir satriecoša, taču šīs izrādes propagandas efekts esot nosodāms.
Pats Babčenko arī sociālajā tīklā "Facebook" paudis neapmierinātību ar to, cik daudz kritiķu ir pauduši savu viedokli par viņa nāves inscenēšanu, uzsverot, ka šādi bijis jārīkojas savas ģimenes drošības labā.
KONTEKSTS:
Otrdien izskanēja informācija, ka Ukrainā nogalināts viens no aktīvākajiem Krievijas politikas kritizētājiem, uz Ukrainu pārbēgušais žurnālists Babčenko. Ukrainas politiķi jau izteikušies, ka aiz šīs slepkavības varētu stāvēt Krievija. Kremļa pārstāvji šādus izteikumus sauca par cinismu. Trešdien, 29. maijā, kļuva zināms, ka Babčenko tomēr ir dzīvs.
Visai pretrunīgi vērtētais krievu žurnālists Babčenko pirms vairāk nekā gada pārcēlās uz dzīvi Ukrainā un ir pazīstams ar savu aso kritiku Krievijas un tās prezidenta Vladimira Putina virzienā.
Otrdien ziņots, ka slepkava uz Babčenko izšāva vairākas reizes brīdī, kad viņš atgriezās savā dzīvoklī, un no gūtajiem ievainojumiem Babčenko esot miris ātrās palīdzības automašīnā.
Ar skaļiem paziņojumiem nav kavējušies ukraiņu politiķi. Tā, piemēram, Ukrainas ārlietu ministrs ANO Drošības Padomei pavēstījis, ka politiskās slepkavības ir viens no veidiem, kā Krievija cenšas destabilizēt situāciju Ukrainā, taču par Maskavas saistību ar šo slepkavību gan runāt esot pāragri. Arī tautas deputāts Antons Geraščenko izteicies, ka Krievijas specdienestu iespējamā saistība ar slepkavību noteikti būs viena no galvenajām versijām.
Savukārt Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs ziņas par iespējamo Krievijas saistību ar šo slepkavību nosaucis par augstākās pakāpes cinismu un rusofobisku gaisa satricināšanu.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja krimināllietu par Babčenko slepkavību, piedāvājot Ukrainas varas iestādēm visu nepieciešamo sadarbību šī nozieguma atklāšanā. Krievijas Valsts domes pārstāvji gan pauduši pārliecību, ka Ukrainā notiekošās žurnālistu slepkavības ir uzskatāmas par Ukrainas valdības īstenotās politikas sekām. Līdzīgu viedokli paudis arī Krievijas pastāvīgais vēstnieks ANO Vasilijs Ņebendzja, kurš Babčenko slepkavību pieminējis arī ANO Drošības Padomes sēdē, norādot uz Ukrainā trūkstošo vārda brīvību un tur īstenoto žurnālistu apspiešanu.
