Valsts prezidents asi kritizējis piektdien novēroto policijas brutalitāti pret protestētājiem. Tikmēr valdošā sociāldemokrātu partija norāda, ka sabiedrības spiedienam pakļauties negatavojas.
Atšķirībā no piektdienas vakara, kad protesti pārauga sadursmēs ar policiju un ievainojumus guva vairāk nekā četri simti cilvēku, sestdienas vakara akcija noritējusi daudz mierīgāk. Ja piektdien ielās izgāja aptuveni 100 tūkstoši cilvēku, tad sestdien vairs tikai aptuveni 40 tūkstoši, pieprasot valdības atkāpšanos un taisnīgu tieslietu sistēmu. Lai arī pulcēšanās notikusi stingrā policijas uzraudzībā, nekādi konflikti nav izcēlušies.
Rumānijas prezidents Klauss Johannis iepriekš bija pieprasījis iekšlietu ministrei Karmenai Danai sniegt paskaidrojumus par policijas atbildi uz Bukarestē notikušajiem protestiem.
Prezidents norādījis, ka žandarmērijas brutālā iejaukšanās ir bijusi neproporcionāla un mēģinājumi apspiest iedzīvotāju garu ar vardarbību esot nosodāma rīcība. Policijas pārstāvji gan iebilduši, ka ir rīkojušies atbilstoši situācijai un protestētāji ir vairākas reizes brīdināti par nepieciešamību pamest protestam izvēlēto Viktorijas laukumu. Arī iekšlietu ministre norādījusi, ka policijas vienības ir vērsušās nevis pret protestētājiem, bet gan pret viņu vidū esošajiem huligāniem.
Sabiedrības neapmierinātība ar valdības un valdošās sociāldemokrātu partijas darbību pastiprinājās pagājušajā mēnesī, kad no amata tika atstādināta Rumānijas Nacionālā antikorupcijas direktorāta prokurore Laura Kodruta Kovesi. Tieši viņa tika uzskatīta par galveno simbolu cīņai pret korupciju, jo piecu gadu ilgās darbības laikā tika ievērojami apkarota kukuļdošana gan vietējā, gan nacionālā līmeņa politiskajās aprindās. Šāda veiksmīga darbība, kas izsaukusi atzinīgus vārdus arī ārpus Rumānijas robežām, izraisījusi naidīgu noskaņojumu politiskajā elitē, kā arī apsūdzības varas ļaunprātīgā izmantošanā.
Tiek uzskatīts, ka valdošā sociāldemokrātiskā partija ir izdarījusi spiedienu uz prezidentu Johanni, lai panāktu Kovesi atcelšanu no amata. Pēc piektdienas protesta akcijām arī premjerministre Viorika Dancila vērsusies arī pret prezidentu Johanni, apsūdzot viņu mēģinājumos noskaņot sabiedrību pret varas iestādēm.
Bet tikmēr valdošās sociāldemokrātu partijas līderis un parlamenta apakšpalātas spīkers Liviu Dragnea, kuru augstākā tiesa jūnijā notiesāja uz trijiem ar pusi gadiem cietumā par varas ļaunprātīgu izmantošanu, atklātā vēstulē ir paziņojis, ka viņa partija un valdība nepakļausies sabiedrības spiedienam un aicinājumiem atkāpties.
Dragnea, kurš tiek uzskatīts par faktisko valdības vadītāju, norādījis, ka parlaments neļaus nevienam apdraudēt demokrātiju, atcelt personiskās tiesības un brīvības, mainīt vēlēšanu iznākumu, vai ar vardarbības palīdzību mēģināt gāzt Rumānijas konstitucionālo kārtību.
Rumānijā notiekošais ir izsaucis nosodījumu gan no Eiropas Savienības, gan citu valstu puses. Tā, piemēram, Eiropas Savienības prezidējošās valsts Austrijas kanclers Sebastians Kurcs nosodījis policijas vardarbību un pieprasījis paskaidrojumus par notikušo.
