Sadaļas Sadaļas

Dienas notikumu apskats

Eiropas Parlaments drīzumā ratificēs Parīzes Klimata vienošanos

Dienas notikumu apskats

Intervija ar jaunievēlēto Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu

Vācijā pērn tomēr ieradušies mazāk kā miljons migrantu un patvēruma meklētāju

Pretēji iepriekšējiem secinājumiem Vācijā patvēruma meklētāju skaits nav sasniedzis miljonu

Vācijā pērn tomēr ieradās mazāk nekā miljons migrantu un patvēruma meklētāju – nepilni 900 000. Par to piektdien, 30.septembrī, paziņoja Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs, publicējot pārskatītos datos. Viņš gan atzina, ka skaitlis tik un tā ir ļoti augsts, un nedrīkst pieļaut situācijas atkārtošanos.

Vācija pārskatījusi un precizējusi migrantu un patvēruma meklētāju skaitu, kas 2015.gadā ieradās valstī. Iepriekš tika lēsts, ka ieradās 1,1 miljons cilvēku, bet precizēti dati liecina, ka Vācijā pērn ieradās 890 000 patvēruma meklētāju.

Preses konferencē Berlīnē de Mezjērs teica, ka sākotnējais skaitlis bija nepamatoti liels, jo patvēruma meklētāji bieži piereģistrējās vairākās vietās. Ministrs piebilda, ka daudzi arī devās uz citām Eiropas valstīm vai arī atgriezās savās izcelsmes valstīs.

Kaut skaitlis ir mazāks, de Mezjērs paziņoja, ka tas „tik un tā ir ļoti liels”, piebilstot, ka kopumā Vācija ir labi tikusi galā ar grūtībām, ko radīja migrācijas krīze. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut tādas situācijas atkārtošanos, kāda bija pagājušā gada rudenī.

Iekšlietu ministrs arī paziņoja, ka strauji krities to cilvēku skaits, kas lūguši patvērumu Vācijā – šogad līdz šie tie bijuši 210 000 cilvēku. De Mezjērs teica, ka tas liecina par to, ka spertie soļi, lai mazinātu migrāciju, bijuši efektīvi, tostarp Eiropas Savienības vienošanās ar Turciju.

Migrācijas krīze iedragāja kancleres Angelas Merkeles pozīcijas, un papildu trieciens bija vasarā notikušie vairāki uzbrukumi, daļu no kuriem pastrādāja personas, kas Vācijā bija lūgušas patvērumu.

Pērn vairums patvēruma meklētāju bija sīrieši, kuri no dzimtenes bēga nu jau piecus gadus ilgušā brutālā kara dēļ Sīrijā.

Bet pēdējos mēnešos Eiropas Savienība (ES) vairāk uzmanības pievērsusi migrācijai no Āfrikas valstīm. Šogad jau vairāki desmiti tūkstoši devušies bīstamajā ceļā no Lībijas piekrastes pārsvarā uz Itāliju.

Merkele nākamnedēļ gatavojas doties trīs dienu ilgā vizītēm uz Āfriku, lai runātu par iespējām novērst iemeslus migrācijai uz Eiropu. Saskaņā ar Berlīnes paziņojumu, Merkele viesosies Etiopijas galvaspilsētā Adisabebu un citās vietās.

Merkele iepriekš mudinājusi ES valstis aktīvāk repatriēt to migrantus, kuru lūgumi iegūt starptautisko aizsardzību un bēgļa statusu tikuši noraidīti. Kopiena diskutē par iespējām ar Āfrikas valstīm noslēgt vienošanās, saskaņā ar kurām šīs personas varētu vieglāk atgriezt viņu izcelsmes valstīs. Tāpat plānots palielināt attīstības palīdzību Āfrikas valstīm, lai migrantiem būtu mazāk stimula bēgt no nabadzības, dodoties uz Eiropu.

Vācijas kanclere arī teikusi, ka ar Turciju noslēgtā vienošanās par migrācijas apturēšanu varētu kalpot par piemēru līdzīgu līgumu slēgšana ar tādām Ziemeļāfrikas valstīm kā Lībiju un Ēģipti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt