Pret Putinu vērstajās akcijās Krievijā aizturēts vairāk nekā 1000 cilvēku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Sestdien Krievijā aizturēts vairāk nekā tūkstotis cilvēku, kas piedalījās mītiņos pret prezidentu Vladimiru Putinu. Starp aizturētajiem arī opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, kurš divas dienas pirms Putina inaugurācijas uz ceturto termiņu amatā aicināja savus atbalstītājus iziet ielās ar saukli – „Viņš mums nav cars”. Liela daļa aizturēto Maskavā, bet simtiem arī citās Krievijas pilsētās.

„Nost ar caru”, „Krievija būs brīva” – ar šādiem saukļiem opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atbalstītāji sestdien pulcējās vairākos desmitos pilsētu uz mītiņiem pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu. Kad ap pulksten diviem pēcpusdienā mītiņi sākās abās lielākajās pilsētās Maskavā un Sanktpēterburgā, visā Krievijā jau bija aizturēti vairāk nekā 200 cilvēku, liecina

Pret Putinu vērstajās akcijās Krievijā aizturēts vairāk nekā 1000 cilvēku
00:00 / 02:57
Lejuplādēt
nevalstiskās organizācijas "OVD-Info" informācija.

Vēlā pēcpusdienā aizturēto skaits kopumā 19 pilsētās jau bija pārsniedzis tūkstoti.

Maskavā drošībnieki nekavējās likt lietā arī stekus, un Krievijas galvaspilsētā aizturēti vismaz 570 cilvēki, liecina OVD-Info dati.

Ne Maskavā, ne Sanktpēterburgā, arī daļā citu pilsētu, varas iestādes nebija devušas atļauju mītiņu rīkošanai. Ap pulksten diviem Maskavā akcijas vietā ieradās arī Navaļnijs, taču viņu aizturēja jau pēc dažām minūtēm.

Maskavā demonstrāciju sarīkoja arī vairāki desmiti Putina atbalstītāju, ar Georga lentītēm skandējot tādus saukļus kā „Mūsu valsts, mūsu noteikumi” un „Mēs par Putinu.”

Savukārt Sanktpēterburgā, kur vairāki tūkstoši demonstrantu devās gājienā pa Ņevas prospektu, bet policija izvietoja barjeras, sestdienas pēcpusdienā aizturēti vairāki desmiti cilvēku.

Sestdienas mītiņi sākās Krievijas Tālo Austrumu pilsētās. Ārpus Maskavas visvairāk aizturēto Čeļabisnskā – vairāk nekā 160. Desmitiem nonāca policijas busiņos arī Jakutskā, Krasnojarskā, Krasnodarā, Jekaterinburgā un citur. Aktīvisti vēsta, ka starp tiem ir arī pusaudži.

Kopumā mītiņi notika aptuveni 90 Krievijas pilsētās. Navaļnijs uz tiem aicināja, paziņojot, ka tas ir vienīgais veids, kā parādīt, ka Krievijas iedzīvotāji nav „klusējoši dzimtcilvēki”.

Televīzijas kanāls “Doždj” arī ziņo, ka notikušas arī sadursmes starp opozīcijas atbalstītājiem un prokremliskajiem aktīvistiem, kuri esot izgājuši ielās, lai izteiktu atbalstu valsts līderim.

Līdz šim lielākos protestus tā sauktajai nesistēmiskajai opozīcijai izdevās sarīkot 2011. un 2012. gadā, kad protestētāju skaits varēja pārsniegt pat simt tūkstošus. Kopš tā laika šādu iedzīvotāju aktivitāti protestu laikā nav izdevies atkārtot.

Putins valdījis Krievijā jau gandrīz divas desmitgades un martā tika pārvēlēts uz ceturto termiņu prezidenta amatā. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem viņš ieguva 77% balsu. Opozīcija un neatkarīgi novērotāji ziņoja par fiktīvu biļetenu mešanu urnās un citiem pārkāpumiem. Navaļnijam varasiestādes neļāva startēt vēlēšanās, atsaucoties uz notiesājošu spriedumu, ko viņš pats noraida kā politiski motivētu. Navaļnijs aicināja prezidenta vēlēšanas boikotēt.

Krievijas mediji vēsta, ka pirmdien, 7.maijā, gaidāmā Putina inaugurācija šoreiz nenotiks ar tik plašu vērienu kā 2012. gadā, kad melnu automobiļu Putina korteža brauca pa tukšām Maskavas ielām uz Kremli. Šoreiz izpalikšot grezna pieņemšana Kremlī, tā vietā Putins tikšoties ar brīvprātīgajiem, kas piedalījās viņa priekšvēlēšanu kampaņā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti