Pret protestētājiem vēršas arī Ziemeļkorejā

Ziemeļkorejas varas iestādes aktīvi vērsušās pret vairākiem simtiem protestētāju valsts dienvidos. Kā ziņo Dienvidkorejas masu saziņas līdzekļi, ielās izgājušo cilvēku apspiešanai izmantotas īpaši apmācītas armijas vienības. Tiek norādīts, ka šīm protesta akcijām faktiski nav saistības ar nemieriem Ziemeļāfrikā, jo ziemeļkorejieši par tiem vienkārši vēl nav uzzinājuši, turklāt valdošais komunistiskais režīms darīs visu iespējamo, lai to nepieļautu arī turpmāk.
*
Vēršanās pret vairākiem simtiem ziemeļkorejiešu protestētāju notikusi jau pagājušajā piektdienā, taču pārējā pasaule ar kaimiņos esošās dienvidkorejiešu preses starpniecību to uzzinājusi tikai tagad. Incidents noticis Ķīnas pierobežas pilsētā Sinijdžu pēc policijas reida vienā no dzīvākajiem valsts tirgiem. Kāda piekauta tirgotāja ģimenes protests ātri vien esot sapulcinājis vairākus simtus cilvēku, pret kuriem tika vērsts policijas un armijas vienību spēks. Oficiālas informācijas par cietušajiem nav, taču neoficiāli izskanējusi informācija par četriem vai pieciem bojāgājušajiem.
Dienvidkorejiešu žurnālisti atklāj, ka kaimiņvalsts iedzīvotāju neapmierinātību vairojis arī varas iestāžu lēmums neizdalīt iedzīvotājiem papildus pārtikas pakas par godu valsts vadītāja Kima Čenira dzimšanas dienai 16. februārī. Arī vairākās citās pilsētās esot notikuši līdzīgi protesti, cilvēkiem pieprasot pārtiku un elektrību, kas daudzās apdzīvotās vietās tika atslēgta, gatavojot galvaspilsētu vadonim veltītajiem svētkiem.
Vienlaicīgi Dienvidkorejas mediji norāda, ka atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz ir novērota kāda nepieredzēta nianse. Proti, komunistiskā režīma specdienestiem, kas ikdienā balstās uz iedzīvotāju sūdzībām un citu cilvēku nodošanu, šoreiz neesot izdevies noskaidrot akciju organizatorus. Akciju dalībnieki protestu rīkotājus vienkārši neatklājot. Taču šajā situācija nevar runāt par Ēģiptei vai Tunisijai līdzīgu scenāriju, jo Ziemeļkorejā neeksistē politiskā opozīcija. Valstī arī nepastāv darba, reliģiskās vai citas sabiedriskās organizācijas, ap kurām opozīcija varētu veidoties.
Kā norāda aģentūra Frāns Press, Ziemeļkorejas valdošajam režīmam līdz šim ir ļoti veiksmīgi izdevies novērst informācijas par Tuvo Austrumu nemieriem izplatīšanos savas valsts publiskajā telpā. Valstī joprojām ir aizliegts internets un ir pamats domāt, ka arī turpmāk vēl vairāk tiks bloķēta informācijas pienākšana no ārpasaules. Acīmredzot, Ziemeļkorejas vadība arābu pasaulē notiekošo ir uztvērusi ļoti nopietni, jo reāli tikai valsts vadība var piekļūt šādai informācijai. Jebkādi centieni pārtvert, piemēram, dienvidkorejiešu televīziju signālus tiek bargi sodīti. Kļuvis zināms, ka pēc Kima Čenira pavēles valstī ir izveidotas īpašo uzdevumu vienības, kuru uzdevums būs meklēt iespējamos protestu perēkļus un vērsties pret tiem ar visu nepieciešamo spēku.
Rietumvalstu eksperti uzskata, ka, ja arī nākotnē Ziemeļkorejā tomēr tiks sarīkotas kādas protesta akcijas, tad tās galvenokārt būs saistītas ar pārtikas vai naudas trūkumu. Taču vienlaicīgi tiek uzsvērts, ka Ziemeļkorejas režīms ir pārdzīvojis gan komunisma sabrukumu 90-to gadu sākumā, gan padomju Savienības palīdzības pārtraukšanu. Tieši tāpēc gandrīz pilnīgi droši var apgalvot, ka arī šībrīža nemieri Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā uz Phenjanas režīmu nekādu nopietnu iespaidu neatstās.