Neskatoties uz Ukrainas spēcīgo pretestību, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja jūnijā nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijas delegācijai. Balsstiesības Krievijai tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā. Protestējot pret balsstiesību atjaunošanu, Baltijas un vēl četru valstu delegācijas pārtrauca dalību Strasbūrā notiekošajā asamblejas sesijā. Savukārt piektdien pēc Latvijas delegācijas iniciatīvas Saeimā pulcējās Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Ukrainas, Polijas, Apvienotās Karalistes, Zviedrijas un Dānijas parlamentu deputāti. Mērķis bija lemt par visu šo valstu turpmāko rīcību saistībā ar Krievijas balsstiesību atjaunošanu asamblejā.
Latvijas parlamenta deputāte, asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka viens no veidiem, kā paust iebildumus pret balsstiesību atjaunošanu, ir deviņu valstu delegāciju nepiedalīšanās nākamajā asamblejas sanāksmē oktobrī, kad tiks svinēti 70 gadi kopš padomes dibināšanas. Tas, vai spert šādu soli, tiks izlemts tuvākās nedēļas laikā. Lībiņa-Egnere arī uzsvēra, ka padomes prezidentūru šobrīd vada Francija, tādēļ deviņu valstu delegācijas pieprasa tikšanos ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kurš iepriekš aicinājis Eiropu pārskatīt attiecības ar Krieviju.
„Bažas ir ļoti reālas. Tās nav tikai teorētiskas. Visas deviņas valstis, kas šodien bija pie galda, uzskata tās par reālu draudu Eiropas demokrātijai. Runa nav tikai par Eiropas Padomi, bet arī par Eiropas Savienību. Tieši tādēļ šīs bažas var kliedēt tikai Francijas prezidents, pasakot, kādu cenu viņš personīgi ir gatavs maksāt un kādas demokrātiskās vērtības, zinot, kas notiek šobrīd ar demokrātiju Krievijā, ar to tiek upurētas,” teica Lībiņa-Egnere.
Lielbritānijas delegācija gan uzskata, ka boikots nav labākais ierocis. Ir jāpaliek un jāaizstāv vērtības, kas nav pērkamas par naudu
"Mums nekad nebūs pieņemama Krievijas veiktā Krimas aneksija vai iejaukšanās Donbasā, vai Gruzijas teritoriju aneksija, vai pilnīga cilvēktiesību neievērošana attiecībā uz homoseksuāļiem Krievijā. Maskaviešu vēlēšanu protesti, manuprāt, rāda, ka Krievijas varas iestādes neievēro lielāko daļu no tā, ko aizstāv Eiropas Padome. Es uzskatīju un arī tagad uzskatu, ka tas bija nepareizi – pieņemt viņus atpakaļ bez priekšnoteikumiem. Un pie tā es palieku," sacīja delegācija vadītājs Rodžets Geils.
Gruzijas parlamenta vicespīkere Tamāra Čugašvili skaidroja, ka Gruzija cerējusi uz asamblejas locekļu stingru iestāšanos par rezolūciju izpildi no Krievijas puses, tomēr noticis kas pilnīgi cits.
„Tas, ko mēs novērojām, ir šo ierobežojumu atcelšana un ērtas vides radīšana Krievijai asamblejā. Šāds lēmums, mūsuprāt, dod zaļo gaismu Krievijai turpināt tādu politiku, kādu tā īstenojusi visus šos gadus. Šis lēmums atstāj postošu ietekmi uz organizāciju un iedragā institūciju, kurai ir sena vēsture un kura šobrīd piedzīvo grūtus laikus,” teica Čugašvili.
Savukārt Ukrainas parlamenta Ārlietu un starpparlamentu sadarbības komitejas priekšsēdētājs Bohdans Jaremenko uzsvēra, ka sanāksme Rīgā notiek tādēļ, lai atgādinātu Eiropai, ka eksistē vienas konkrētas asamblejas dalībvalsts pārkāpumi un organizācija nevar ignorēt pašas noteiktos pamatprincipus. Viņaprāt, lai kādi būtu tālākie soļi, visām deviņām valstīm ir jāpauž vienota nostāja šajā jautājumā.
„Mēs labprāt runātu ar Krieviju par vairākām problēmām – par demokrātiju, par sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, par sistemātisku spiedienu uz Krimas tatāriem un ukraiņiem okupētajā teritorijās. Bet vienīgais priekšnoteikums ir Krievijas vēlme par to runāt. Diemžēl šādu pazīmju nav. Lai risinātu visus šo jautājumus, nepieciešams atrast sabalansētu pieeju,” teica Jaremenko.
Gruzijas, Ukrainas un Latvijas parlamenta pārstāvji bija vienisprātis, ka izstāšanās no asamblejas nebūtu lietderīga un tā būtu bēgšana no problēmas. Tā vietā nepieciešams koordinēt kopīgu nostāju un pieprasīt no Krievijas konkrētu rīcību.
