Eiropas Komisijas izmeklēšana, kas pagājušā gada maijā tika sākta pēc vairāku Eiropas Savienībā strādājošu tērauda ražotāju sūdzībām, noslēgusies ar lēmumu ieviest jaunas antidempinga nodevas Ķīnā un Krievijā ražotajam auksti velmētajam tēraudam. Ķīnas tēraudam šīs nodevas apmērs varēs sasniegt 22,1%, bet Krievijas tēraudam – pat nedaudz pārsniegt 36%. Attiecīgās nodevas plānots piemērot piecus gadus. Šādu antidempinga nodevu piemērošana Krievijā ražotajam auksti velmētajam tēraudam skars arī Latvijā strādājošus metālapstrādes uzņēmumus.
Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Sekacis stāsta, ka Krievijā ražoto tēraudu izmanto tie uzņēmumi, kas neizvirza ļoti augstas prasības attiecībā uz izejvielu kvalitāti:
''Cietēji varētu būt tie uzņēmumi, kas savu produkciju eksportē ārpus Eiropas Savienības, vai tie, kas ražo tādu produkciju, kādu ražo mūsu austrumu kaimiņos. Pārējiem varētu sadārdzināties ražošanas izmaksas, bet analogiem ražotājiem Eiropas Savienībā būs tieši tāda pati problēma.''
Jauno antidempinga nodevu ieviešanas ietekme uz dažādiem uzņēmumiem būs atšķirīga, taču par traģēdiju visai nozarei to nevar saukt, uzskata Sekacis:
''Jāskatās, kāds būs izmeklēšanas rezultāts. Pēc analoģijas ar pagājušajā gadā veiktajai citai produktu grupai beigās tā ievedmuita ir diezgan nopietna - trešā daļa no vērtības. Tad jau tas Krievijas izcelsmes tērauds ieiet gandrīz vienā grupā ar Eiropas izcelsmes pavisam citas kvalitātes tēraudu. Nu, te mēs aizejam spekulācijās - kas būtu, ja būtu... Kopumā nozarei tas nav nāvējoši nekādā gadījumā.''
Visasāk antidempinga nodevu ieviešanu varētu izjust Krievijas uzņēmuma „Severstaļ” Latvijas meitas kompānija. Te gan jāņem vērā, ka liela daļa no Latvijā ievestās produkcijas pēc tam tiek reeksportēta uz citām valstīm. Jāpiebilst, ka Eiropas Komisija turpina vēl vairākas izmeklēšanas, kas saistītas ar iespējamu dempingu tērauda nozarē.
