Pret Irānu atceļ starptautiskās sankcijas

Starptautiskās sankcijas pret Irānu saistībā ar tās kodolprogrammu sestdienas, 16.janvāra vakarā tika atceltas, un Irānas prezidents Hasans Rouhani svētdien, 17.janvārī raksturoja šo sankciju atcelšanu kā “jaunu nodaļu Irānas attiecībās ar pasauli”. ASV un Eiropas Savienība daļēji vai pilnībā ir atcēlušas sankcijas pret Irānu. Tas noticis pēc tam, kad ANO Starptautiskā atomenerģijas aģentūra paziņojusi, ka Irāna ir izpildījusi visas prasības, ieviešot dzīvē līgumu par savu kodolprogrammu. Lai arī vairums Rietumvalstu ziņu par sankciju atcelšanu uzņēmušas atzinīgi, piekāpšanos Irānai joprojām asi kritizē Izraēla, kā arī ASV Republikāņu partija. 

Vienošanos par Irānas kodolprogrammu pagājušā gada jūlija vidū parakstīja Irānas, piecu pastāvīgo ANO Drošības Padomes dalībvalstu un Vācijas pārstāvji. Šīs vienošanās galvenais mērķis ir ierobežot Teherānas urāna bagātināšanas programmu, nepieļaujot kodolieroču nonākšanu Irānas rokās. 

Saskaņā ar šo vienošanos, Irāna gandrīz par divām trešdaļām samazinās urāna bagātināšanas centrifūgas un turpmāko 10 gadu laikā arī neizmantos visas no atlikušajām. Arī turpmāko 15 gadu laikā urāna bagātināšanas apjomi nedrīkstēs pārsniegt 3,67 procentus, bet to krājumi tiks pakāpeniski samazināti no 10 tonnām līdz 300 kilogramiem. 

Savukārt pati urāna bagātināšanas infrastruktūra tiks turēta stingrā Atomenerģijas aģentūras uzraudzībā. Vakar aģentūras vadītājs Jukija Amano paziņoja, ka vismaz sākotnējās līguma prasības Irāna ir izpildījusi, un tas nozīmē, ka starptautiskās sankcijas pret Irānu var tikt mīkstinātas.

Realitātē tas nozīmē, ka kopš 2006.gada spēkā esošās sankcijas pakāpeniski tiks atceltas. 

Eiropas Savienība ekonomiskās sankcijas ir atcēlusi pilnībā, savukārt Amerikas Savienotās valstis to ir darījušas vien daļēji un aizliegums ASV pilsoņiem un uzņēmumiem iesaistīties tirdzniecībā ar Irānu joprojām būs spēkā. 

Tāpat ASV un Eiropas Savienība nav atcēlušas sankcijas, kas ieviestas pret personām, kuras tiek turētas aizdomās par terorisma atbalstīšanu. 

Kā norāda raidsabiedrība BBC, līdz ar sankciju atcelšanu tiek atsaldēti aptuveni 100 miljardu dolāru lieli Irānas līdzekļi, un sagaidāms, ka jau tuvākajā laikā Irāna varētu dubultot savu naftas eksportu līdz 1,1 miljonam barelu dienā.

Irānas vēsturē ir pāršķirta zelta lappuse. Šādi sankciju atcelšanu pret Teherānu šodien komentējis Irānas prezidents Hasans Rouhani, nosaucot to par pagrieziena punktu turpmākajā valsts attīstībā. 

Irānas prezidents tagad cer, ka valsti sagaida desmitiem miljardus dolāru vērtas investīcijas, turklāt, ne tikai naftas nozarē, uz kuru naftas cenu straujā krituma dēļ paļauties pilnībā vairs nevarot. Kā paziņojis Hasans Rouhani, naftas līdzekļu daļas samazināšana turpmākajā valsts budžetā nav pašmērķis, jo vienlaicīgi ir nepieciešams attīstīt arī citas nozares.

"Mēs, irāņi, esam snieguši roku pasaulei kā draudzības zīmi un, atstājot aizmugurē naidīgas attiecības, aizdomas un sazvērestības, esam atvēruši jaunu nodaļu Irānas attiecībās ar pasauli,” Irānas oficiālā ziņu aģentūra IRNA citēja Rouhani teikto.

ANO paspārnē esošā Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) sestdien, 16.janvārī publiskotā ziņojumā apstiprināja, ka Irāna ir izpildījusi jūlijā noslēgtās starptautiskās vienošanās nosacījumus.

Šīs vienošanās, kuru Irāna noslēdza ar sešām lielvalstīm Lielbritāniju, Ķīnu, Franciju, Vāciju, Krieviju un ASV, oficiālais nosaukums ir “Kopīgais visaptverošais rīcības plāns”.

Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerini, pārstāvot minētās sešas lielvalstis, sestdien, 16.janvārī Vīnē paziņoja, ka vienošanās stājas spēkā un "daudzpusējās un nacionālās ekonomiskās un finansiālās sankcijas, kuras saistītas ar Irānas kodolprogrammu, ir atceltas".

"Šis sasniegums skaidri demonstrē to, ka ar politisku gribu, neatlaidību un daudzpusēju diplomātiju mēs varam atrisināt visgrūtākos jautājumus,” teikts Mogerini un Irānas ārlietu ministra Džavada Zarifa kopīgā paziņojumā.

"Laikā, kad mums ir ļoti maz labu ziņu, šī visai pasaulei patiešām ir laba ziņa. Tas ļaus sarežģītajām divpusējām attiecībām uzlaboties un vienmēr ir patīkami redzēt, ka diplomātija un multilaterālisms darbojas un abpusējā uzticība vairojas.

Mums, eiropiešiem, tas ir īpaši svarīgi, cerot, ka šāda uzticība vairosies arī visā reģionā. Mēs redzam, kas katru dienu notiek Sīrijā un tuvajos Austrumos. Un, ja šim līgumam nākotnē izdosies uzlabot noskaņojumu reģionā un uzlabot attiecības līdzīgi kā tas ir noticis ar ASV, tā būs ļoti laba ziņa. Īpaši eiropiešiem," tā augstā komisāre Mogerini.

"Šodien ... ASV, mūsu draugi un sabiedrotie Tuvajos Austrumos, un visa pasaule ir drošāki, jo ir samazināti kodolieroča draudi,” Vīnē paziņoja ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.

ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns sacīja, ka šīs vienošanās stāšanās spēkā ir “nozīmīgs pagrieziena punkts”.

"Kopīgā visaptverošā rīcības plāna īstenošana nav zaudējums nevienai valstij,” svētdien sacīja Rouhani.

"Irānas draugi ir apmierināti un tās sāncenšiem nav jāuztraucas, mēs neesam drauds nevienai valdībai vai valstij,” teica Rouhani.

"Mēs esam miera, stabilitātes un drošības vēstnese reģionā un pasaulē,” sacīja Irānas prezidents.

Pērn 14.jūlijā Vīnē panāktā vienošanās starp Irānu un sešām lielvalstīm   paredz ilgtermiņā ierobežot Irānas kodolprogrammu apmaiņā pret starptautisko sankciju atcelšanu pret Irānu.

Vienošanās paredzēja sankcijas atcelt tad, kad IAEA varēs apstiprināt, ka Irāna ir pilnībā izpildījusi savu vienošanās pusi: krasi samazinājusi savu urāna bagātināšanas programmu, atdevusi vai iznīcinājusi lielāko daļu savas augsti bagātinātās kodoldegvielas un atvērusi savas atomelektrostacijas IAEA inspektoriem.

Irāna vienmēr ir noliegusi Rietumvalstu paustās aizdomas, ka tās kodolenerģijas programmas mērķis ir izstrādāt atomieročus.

Lai arī vairums Rietumvalstu līderu Irānas sasniegto progresu un sankciju atcelšanu ir novērtējuši atzinīgi, šim lēmumam joprojām ir arī asi kritiķi. Tā, piemēram, Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņojis, ka Teherāna joprojām vēlas radīt atomieročus un bez pienācīgas reakcijas uz jebkādiem iespējamiem pārkāpumiem, Irānai radīšoties sajūta par nesodāmību un tā arī turpmāk mēģināšot destabilizēt situāciju reģionā, kā arī izplatīt terorismu.

Izraēlas valdošie politiķi norāda, ka sankcijas atceltas par spīti Irānas militārajām aktivitātēm. Irāna turpinot piegādāt ieročus kaujinieku grupām un veikusi arī dažādus jaunus ballistisko raķešu izmēģinājumus.

Nav apmierināta arī Saūda Arābija, kuras attiecības ar Irānu, lai gan nekad nav bijušas īsti labas, Sīrijas pilsoņu kara un citu nesaskaņu dēļ ir vēl ievērojamāk pasliktinājušās.

Izraēla un Saūda Arābija abas ir ASV sabiedrotās Tuvo Austrumu reģionā un arī Vašingtonā ne visiem vienošanās ar Irānu ir pa prātam. Īpaši tas attiecas uz republikāņu partiju, kuras kandidāti prezidenta amatam šogad gaidāmajās vēlēšanās visi kā viens šos Obamas administrācijas spertos soļus pretim Irānai, sauc par kļūdu. Viņuprāt šāda rīcība mazina ASV un tās Tuvo Austrumu reģiona sabiedroto drošību.

Arī ASV pārstāvju palātas Republikāņu partijas spīkers Pols Raiens ir paudis viedokli, ka, pieņemot lēmumu par sankciju atcelšanu, ASV prezidenta baraka Obamas administrācija ir atcēlusi sankcijas vienam no pasaules vadošajiem terorisma atbalstītājiem.

Tāpēc, iespējams, tieši lai uzsvērtu, ka kodolprogrammas sankciju atcelšana nav neatgrieziniska, ASV finanšu ministrija svētdien, 17.janvārī papildinājusi melno sarakstu ar 11 Irānas personām un uzņēmumiem, kam būs liegta piekļuve ASV banku sistēmai.

Šis solis saistīts ar ballistisko raķešu izmēģinājumiem, kas gan nav saistīti ar kodolprogrammu.  Tā kā ir skaidrs, ka šīs no vienas puses vēsturiskās vienošanās ieviešanai dzīvē vēl var būt dažādi izaicinājumi, kā arī  tiks ļoti rūpīgi sekots līdzi tam, lai visi nosacījumi tiešām tiktu pildīti.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti