Briseles politiķu vēlme piespriest hakeriem reālus cietumsodus sākotnēji bija saistīta ar uzbrukumiem datorsistēmām, kādus pēc Bronzas kareivja statujas pārvietošanas 2007.gadā pieredzēja Igaunija, taču kopš tā brīža kibernoziegumu draudi vērsušies plašumā.
Jūlija sākumā Eiropas Parlaments pieņēma noteikumus, kas liks dalībvalstīm paredzēt maksimālo sodu ne mazāku par diviem gadiem cietumā par nelikumīgu piekļuvi informācijas sistēmām, manipulāciju ar datiem vai rīku tīšu izstrādi, lai veiktu šādus nodarījumus.
„Kopā ar Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģijas pieņemšanu un Eiropas kibernoziegumu centra atklāšanu šī gada sākumā šis būs stiprs politisks signāls, ka savienība nopietni domā par kibernoziegumu apkarošanu,” saka bloka tieslietu komisāre Vivjena Redina. Viņa apsveic parlamenta balsojumu, ar kuru tiek saglabāti vairāki Eiropas Komisijas piedāvātie priekšlikumi.
Direktīvas projekts paredz vismaz trīs gadu ilgu brīvības atņemšanu par robottīklu veidošanu, proti, daudzu informācijas sistēmu inficēšanu, lai tās izmantotu lielu kiberuzbrukumu veikšanai. Ne mazāk kā piecus gadus cietumā dokuments liek noteikt par uzbrukumiem „īpaši svarīgai infrastruktūrai”.
Kibernoziegumu jomas eksperts, Satversmes tiesas tiesnesis Uldis Ķinis stāsta, ka attiecībā uz sankcijām Latvijas direktīvas prasības izpilda jau tagad - sodi Latvijā ir tādi paši vai pat bargāki. Krimināllikumā gan nefigurē tāds jēdziens kā „mazsvarīgi” nodarījumi, uz kuriem jaunie noteikumi neattieksies.
Ķini gan nesatrauc sankciju apmēri, bet tas, ka gandrīz neviena kibernoziegumu lieta neaiziet līdz tiesai, tāpēc, ka tiesību piemērotājiem trūkst zināšanu kā nostiprināt elektroniskos pierādījumus.
„Diemžēl, mums ir milzīgas interpretācijas problēmas. Policijas darbinieki, prokurori, procesa virzītāji neprot piemērot likumu pēc mērķa nevis pēc tā, kāda tehnoloģija ir pielietota. Mēs nolaižas asti jau tad, kad eksperts ir pateicis, ka…bet patvaļīga piekļuve tur nav. Īpaši ņemot vērā, ka mums lietas ekspertīzē ievelkas burtiski gadiem, tad, ptorams, ka kapacitāte un rezultāts ir tuvu nullei,” saka Ķinis.
Tiesnesis neredz, ka Eiropas Savienības direktīva kaut kā risinātu šo problēmu.
Pēc tam, kad Eiropas Parlamentā atbalstīto dokumentu akceptēs Padome dalībvalstīm būs divi gadi, lai direktīvu pārņemtu savos tiesību aktos.
