Preses brīvības dienā pievērsīs uzmanību digitālo tehnoloģiju izaicinājumiem neatkarīgajai žurnālistikai

Pasaulē otrdien, 3. maijā, atzīmē Preses brīvības dienu. Šogad tās centrālā tēma ir digitālo rīku un interneta radītie izaicinājumi neatkarīgai žurnālistikai, jo jaunās tehnoloģijas arvien vairāk tiek izmantotas melu un dezinformācijas izplatīšanai.

Preses brīvības dienā pievērsīs uzmanību digitālo tehnoloģiju izaicinājumiem neatkarīgajai žurnālistikai
00:00 / 04:37
Lejuplādēt

Pasaules preses brīvības dienu ik gadu 3. maijā atzīmē kopš 1994. gada. Tās nolūks ir atgādināt par brīvu mediju nozīmi demokrātijā, novērtēt preses brīvības stāvokli pasaulē, aizsargāt medijus no uzbrukumiem to neatkarībai, kā arī pieminēt žurnālistus, kuri ir zaudējuši dzīvību, pildot savus profesionālos pienākumus.

Šogad Pasaules preses brīvības dienas temats ir "žurnālistika digitālajā aplenkumā". Šonedēļ Urugvajā norisinās Pasaules preses brīvības globālā konference, kurā žurnālisti, mediju pārstāvji, politiķi, cilvēktiesību aktīvisti, kiberdrošības eksperti un juristi no visas pasaules diskutēs par vārda brīvību, žurnālistu drošību, informācijas pieejamību un privātuma aizsardzību digitālajā laikmetā.

Par arvien nozīmīgāku problēmu visā pasaulē kļūst digitālais autoritārisms jeb valdību centieni īstenot savu varu un kontrolēt informāciju, izmantojot digitālos rīkus un internetu. Tas traucē žurnālistikai un var apdraudēt reportierus un cilvēktiesību aizstāvjus.

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektora vietnieks komunikācijas un informācijas jautājumos Tavfiks Dželasi apgalvoja, ka pēdējo piecu gadu laikā 85% pasaules iedzīvotāju ir pieredzējuši preses brīvības stāvokļa pasliktināšanos savās valstīs. Šajā laikā 400 žurnālisti ir nogalināti, darot savu darbu. Savukārt mediju reklāmas ieņēmumi ir samazinājušies uz pusi, apdraudot to turpmāku pastāvēšanu.

Neatkarīgo žurnālistiku apdraud arī jaunās tehnoloģijas, stāstīja Dželasi. "Šīs tehnoloģijas dod mums piekļuvi plašākam ziņu klāstam, tajā pašā laikā pakļaujot mūs dezinformācijai un naida runai. Tās arī rada jaunus izaicinājumus mūsu privātumam un datu aizsardzībai, jo dažādi aktori izmanto digitālās izsekošanas tehnikas, pārkāpjot tiesības uz privātumu un vārda brīvību. Digitālā joma ir sniegusi jaunus instrumentus tiem, kuri vēlas apklusināt izteikšanās brīvību un atšķirīgus viedokļus, kā arī ietekmēt noziegumu izmeklēšanu. Mēs esam novērojuši digitālo uzbrukumu pieaugumu, jo īpaši pret žurnālistēm sievietēm. Tāpēc ir būtiski nodrošināt izmantojamus tehnoloģiskos un normatīvos risinājumus, lai žurnālisti varētu droši pildīt savu darbu, aizsargājot savus avotus, bet mēs varētu saglabāt savas kolektīvās tiesības zināt, izteikt savu viedokli un aizsargāt privātumu," sacīja Dželasi.

Nevalstiskās organizācijas "Reportieri bez robežām" apkopotā informācija liecina, ka šogad kopš 1. janvāra visā pasaulē ir nogalināti vismaz 23 žurnālisti. Vismaz 11 reportieri ir nonāvēti Ukrainā, no kurienes viņi ziņoja par Krievijas uzsākto karu. Pašlaik cietumos atrodas vismaz 459 žurnālisti.

Preses brīvības stāvoklis pēdējos gados ir pasliktinājies visā pasaulē, un Eiropa nav izņēmums. Eiropas Padome aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka 2021. gadā no 35 organizācijas dalībvalstīm ir saņemti 282 ziņojumi par dažādiem preses brīvības pārkāpumiem. Tas bija par 41% vairāk nekā 2020. gadā.

Pērn Eiropā, pildot darbu, tika nogalināti seši žurnālisti, no kuriem četrus noslepkavoja ar nodomu. Eiropas Padome uzskata, ka preses brīvības pārkāpumu skaita ievērojamais pieaugums ir jāuztver kā brīdinājuma zvans visai Eiropai.

Tam piekrita Eiropas Žurnālistu federācijas ģenerāldirektors Rikardo Gutjerress. "Žurnālisti Eiropā ir apdraudētāki nekā jebkad agrāk. Pieaug fizisku uzbrukumu žurnālistiem skaits. Mēs reģistrējām 82 gadījumus 2021. gadā. Tas ir par 60% vairāk nekā gadu iepriekš. Situācija pasliktinās, bet mēs neredzam, ka valstis veiktu nepieciešamos aizsardzības pasākumus. Daudzi žurnālisti ir cietuši no uzbrukumiem laikā, kad viņi atspoguļoja protestus un demonstrācijas. Atsevišķos gadījumos viņiem uzbruka protestētāji, bet citos gadījumos žurnālistiem uzbruka policisti. Mēs kārtējo reizi aicinām Eiropas Padomes dalībvalstis īstenot praksē 2016. gadā apstiprinātās rekomendācijas žurnālistikas aizsardzībai un žurnālistu drošības veicināšanai. Valdības nevar bezdarbībā noraudzīties uz šo vardarbību," pasvītro Gutjerress.

"Reportieri bez robežām" šodien publicēs jaunāko "Pasaules preses brīvības indeksu", un sagaidāms, ka arī šajā respektablajā pētījumā izskanēs brīdinājumi par preses brīvības stāvokļa pasliktināšanos pasaulē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt