Kariņš otrdien tikšanās laikā ar Stoltenbergu un vairāku NATO sabiedroto valstu un valdību vadītājiem uzsvēra arī nepieciešamību stiprināt NATO Austrumu flangu un alianses aizsardzības un atturēšanas spējas, ņemot vērā fundamentālās drošības vides izmaiņas saistībā ar Krievijas karadarbību Ukrainā.
“Lai mēs patiesi varētu aizstāvēt katru NATO teritorijas centimetru, nepieciešams stiprināt alianses austrumu flangu no Baltijas līdz Melnajai jūrai, nodrošinot to ar papildu spēkiem un spējām: kareivjiem, ieročiem un militāro ekipējumu,” atzīmēja Kariņš, norādot, ka Baltijas valstīs NATO spēku klātbūtni nepieciešams palielināt līdz brigādes līmenim katrā valstī.
Premjers norādīja, ka tikšanās laikā tika pārrunāta nepieciešamība stiprināt transatlantiskās saites, kā arī atbalsts Ukrainai. Pēc Kariņa teiktā, Ukrainas uzvara un Krievijas zaudējums šajā karā ir vienīgais veids, kā atjaunot mieru un drošību Eiropā.
Hāgā sapulcējušies NATO valstu un valdību vadītāji vienojās par kopīgu paziņojumu, kurā pauda atbalstu NATO jaunās Stratēģiskās koncepcijas apstiprināšanai NATO samitā Madridē 29.-30. jūnijā, kā arī uzsvēra nepieciešamību NATO dalībvalstīm Eiropā uzņemties lielāku atbildību par Eiropas drošību.
Tāpat tikšanās dalībnieki vienoti aicināja palielināt finansējumu aizsardzībai, lai esošajā drošības situācijā stiprinātu NATO spējas. Sabiedroto valstu un valdību vadītāji pauda skaidru atbalstu Somijas un Zviedrijas uzņemšanai NATO.
