Līdz ar Starptautisko krimināltiesu kriminālizmeklēšanu uzsākušas vēl vairāk nekā 10 Eiropas valstis. Bet vēl pirmdien Ukrainā Kijivas Solomjankas rajona tiesa pirmajam par kara noziegumiem tiesājamam Krievijas karavīram piesprieda mūža ieslodzījumu.
ĪSUMĀ
- Rezolūcijā dalībvalstis aicina atbalstīt Krievijas un Baltkrievijas valdošo režīmu kriminālvajāšanu par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci, genocīdu un agresiju
- Eiropas Parlamenta deputāti norāda: pastrādātās zvērības var tikt kvalificētas kā kara noziegumi
- Atzinīgi vērtē Lietuvas, Polijas un Ukrainas izveidoto kopīgo izmeklēšanas komandu un mudina citas dalībvalstis tai pievienoties
- Pagājušajā nedēļā Starptautiskā krimināltiesa uz Ukrainu nosūtījusi līdz šim lielāko izmeklētāju komandu
- Ukrainas ģenerālprokurore ir apņēmības pilna saukt pie atbildības Putinu un Krievijas augstākos militāros vadītājus
Rezolūcijā dalībvalstis aicina atbalstīt Krievijas un Baltkrievijas valdošo režīmu kriminālvajāšanu par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci, genocīdu un agresiju
Eiropas Parlamenta pieņemtajā rezolūcijā deputāti aicina Eiropas Savienības iestādes un dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus starptautiskajās tiesās un procesos, lai atbalstītu Krievijas un Baltkrievijas valdošo režīmu kriminālvajāšanu par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci, genocīdu un agresiju.
Šīs izmeklēšanas un ar to saistītās kriminālvajāšanas deputātu ieskatā būtu jāattiecina uz visu Krievijas bruņoto spēku personālu un valdības amatpersonām, kas iesaistītas kara noziegumos.
“Ir svarīgi, lai jebkurš Krievijas karavīrs, ierindnieks, jebkurš komandieris, jebkurš politiķis Krievijā zinātu, ka tiks saukts pie atbildības par saviem noziegumiem.
Ja ne šodien, tad rīt. Ja ne rīt, tad vēstures priekšā, tribunālu priekšā un vēstures grāmatās viņus atcerēsies nevis kā krāšņus varoņus, bet gan kā noziedzniekus, kas sasēja cilvēkiem rokas aiz muguras, pirms tiem iešāva kaklā,” pastāstīja Eiropas Parlamenta deputāts no Vācijas Sergejs Lagodanskis.
Eiropas Parlamenta deputāti arī vēlas, lai Eiropas Savienība pēc iespējas ātrāk nodrošinātu visus nepieciešamos cilvēkresursus un budžeta resursus, kā arī administratīvo, izmeklēšanas un loģistikas atbalstu šāda tribunāla izveidei.
Eiropas Parlamenta deputāti norāda: pastrādātās zvērības var tikt kvalificētas kā kara noziegumi
Eiropas Parlamenta deputāti norāda, ka zvērības, par kurām tiek ziņots, tostarp pilsētu neselektīva apšaude, piespiedu deportācijas, aizliegtas munīcijas izmantošana, uzbrukumi civiliedzīvotājiem, kuri cenšas bēgt pa humānajiem koridoriem, civiliedzīvotāju nogalināšana, seksuālā vardarbība, ir rupji starptautisko humāno tiesību pārkāpumi. Tie var tikt kvalificēti kā kara noziegumi, par kuriem līdz šim neviens nav ticis ne vajāts tiesas ceļā, ne sodīts.
Eiropas Parlamenta deputāti uzsver, ka svarīgs ir ātrs darbs, jo joprojām notiekošās karadarbības dēļ pastāv risks, ka kara noziegumu pierādījumi tiks iznīcināti.
Eiroparlamentārieši pauž atbalstu Starptautiskās krimināltiesas prokurora sāktajai izmeklēšanai un ANO Augstās cilvēktiesību komisāres biroja izmeklēšanas komisijas darbam, kā arī neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju centieniem vākt un saglabāt pierādījumus par kara noziegumiem.
Atzinīgi vērtē Lietuvas, Polijas un Ukrainas izveidoto kopīgo izmeklēšanas komandu un mudina citas dalībvalstis tai pievienoties
Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi vērtē Lietuvas, Polijas un Ukrainas izveidoto kopīgo izmeklēšanas komandu, kuru koordinē Eiropas Savienības krimināltiesiskās sadarbības aģentūra “Eurojust” un kurā piedalīsies Starptautiskās krimināltiesas prokuratūra, un mudina arī citas dalībvalstis pievienoties kopīgajai izmeklēšanas komandai.
““Eurojust” pirmo reizi vēsturē ir pastiprinājis sadarbību ar Starptautisko krimināltiesu, kas tagad ir iesaistīta arī kopīgajā izmeklēšanas grupā. Arī Eiropols sniedz atbalstu un ekspertīzi dalībvalstu policijas vienībām, kas specializējas kara noziegumos, demonstrējot visu kompetento iestāžu sadarbības izšķirošo nozīmi Eiropas, valsts un starptautiskā līmenī.
Lai sauktu pie atbildības šo kara noziegumu īstenotājus, ir svarīgi arī pastiprināt koordinētu pierādījumu vākšanu.
Būs jāīsteno nozīmīgs darbs attiecībā uz pierādījumu uzglabāšanas centralizāciju ārpus Ukrainas, kā arī attiecībā uz palīdzību vietējiem Ukrainas prokuroriem, lai vislabāk saglabātu šādus pierādījumus pirms to nosūtīšanas,” norādīja Eiropas Savienības tieslietu komisārs Didjē Reinderss.
Pagājušajā nedēļā Starptautiskā krimināltiesa uz Ukrainu nosūtījusi līdz šim lielāko izmeklētāju komandu
Pagājušajā nedēļā Starptautiskā krimināltiesa nosūtīja uz Ukrainu 42 cilvēku grupu, lai izmeklētu iespējamos kara noziegumus. Grupā ir izmeklētāji, tiesu medicīnas eksperti un atbalsta personāls, un tā sadarbosies ar Ukrainas varas iestādēm.
Šī ir līdz šim lielākā izmeklētāju komanda, ko tiesa nosūtījusi. Starptautiskā krimināltiesa pašlaik izmeklē kara noziegumus, noziegumus pret cilvēci un genocīdu Ukrainā, tostarp tos noziegumus, kas pastrādāti kopš Krievijas sākotnējā iebrukuma Krimā un Donbasā 2014. gadā.
Netrūkst skeptiķu, kas norāda, ka Vladimira Putina saukšana pie atbildības galu galā nebūs īstenojama. Par to gan nav pārliecināts starptautiskās cilvēktiesību organizācijas “Human Rights Watch” izpilddirektors Kenets Rots.
“Starptautiskā krimināltiesa nevienu nesauks pie atbildības, ja persona fiziski neatrodas tiesā, tā netiesā aizmuguriski. Un Putins droši vien sēž Kremlī un domā – par ko gan man ir jāsatraucas, man ir kodolieroči un neviens pēc manis nenāks. Bet tā būtībā ir “prezidents uz mūžu” stratēģija. Viņš būtībā saka – es noturēšos pie varas, līdz nomiršu, un tādējādi viņi mani nevarēs notiesāt. Bet tā ir riskanta stratēģija. Citiem bijušajiem pasaules līderiem ir bijis grūti noturēties pie varas mūžīgi. Un esam redzējuši, kā citi līderi seko līdzīgai stratēģijai, bet tā nav nostrādājusi. Piemēram, bijušais Serbijas un Dienvidslāvijas prezidents Slobodans Miloševičs, arī bijušais Sudānas prezidents Omārs al Bašīrs vai bijušais Libērijas prezidents Čārlzs Teilors. Tātad šī “prezidents un mūžu” stratēģija ir riskanta, ja tu pastrādā kara noziegumus,” uzsvēra Kenets Rots.
Ukrainas ģenerālprokurore ir apņēmības pilna saukt pie atbildības Putinu un Krievijas augstākos militāros vadītājus
Ukrainas tiesu sistēmai ir darba pilnas rokas. Ukrainas Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka līdz šim ir sākusi izmeklēšanu par aptuveni 10 000 zvērībām. Tas ir milzīgs skaits, un valsts iestādes jau gadiem ilgi ir strādājušas pie starptautisko noziegumu lietām, kas pastrādātas kopš 2014. gada, un nevarētu teikt, ka īpaši sekmīgi.
Apvienotā Karaliste, ASV, Eiropas Padome un Eiropas Savienība ir starp tām, kas konsultē un apmāca Ukrainas prokurorus. Kā atzīst britu advokāts Veins Džordašs, kurš konsultē Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu, mūsdienu politiskie un militārie vadītāji neparaksta pavēles nogalināt un izvarot nevainīgus cilvēkus, tomēr tas nenozīmē, ka viņi par to nav atbildīgi.
Savukārt Ukrainas ģenerālprokurore ir apņēmības pilna saukt pie atbildības Putinu un Krievijas augstākos militāros vadītājus.
Viņa uzsver, ka pierādījumu vākšana ir ļoti būtiska, jo ir skaidrs, ka izmeklēšanas process būs ļoti garš.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
