Robežkontroles ieviešana uz atsevišķu Šengenas zonas valstu iekšējām robežām jau no paša sākuma bija ārkārtas pasākums.
Tā bija nepieciešama, kad patvēruma meklētāji caur Grieķiju un Balkāniem straumēm mēģināja nokļūt Vācijā, Zviedrijā un citviet. Aizvadītā gada laikā šīs pagaidu pārbaudes tika vairākkārt pagarinātas, pamatojoties uz to, ka Grieķijā joprojām atrodas liels imigrantu skaits.
Tomēr tagad Eiropas Komisija uzstāja, ka Vācijai, Austrijai, Dānijai, Zviedrijai un Norvēģijai pusgada laikā būtu jāatsakās no dokumentu pārbaudes uz robežas ar citām Šengenas zonas valstīm. Tā vietā Eiropas Savienības (ES) iekšlietu un migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls piedāvā pastiprināt policijas pārbaudes, ar ko varot sasniegt to pašu mērķi.
“Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt pakāpenisku pārejas posmu. Ja mēs to nedarītu, tad pastāvētu iespēja, ka valstis ieviestu dažādus pagaidu kontroles pasākumus bez savstarpējās koordinācijas. Tas būtu pretrunā ar Eiropas vienotības un solidaritātes garu,” saka Avramopuls.
Pat nesagaidot novembri, Zviedrijas valdība paziņoja, ka jau tagad atsakās no dokumentu kontroles uz robežas ar Dāniju. Oresundas tiltu, kas savieno Kopenhāgenu ar Zviedrijas dienvidos esošo Malmi, katru dienu šķērso ap 20 000 pasažieru.
Turklāt daudzi šo ceļu mēro katru dienu, jo strādā vienā krastā, bet dzīvo otrā. Šiem cilvēkiem ierasto 40 minūšu vietā tagad ceļā bija jāpavada pusotra stunda. Tādēļ Zviedrijas Dienvidu reģiona tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Pērs Trīdings intervijā Zviedrijas Radio pauda atvieglojumu par valdības lēmumu, jo pārbaudes bija radījušas reģionam pamatīgus zaudējumus.
“Pirmkārt, daudzi pārstāja meklēt darbu pretējā krastā. Otrkārt, ne mazums ļaužu atteicās no ikdienas robežšķērsošanas, jo vienkārši vairs nespēja to izturēt. Daži pat pameta savu darbu, vēl pirms bija paspējuši atrast kaut ko vietā. Jo, ja jūs dzīvojat vienā krastā un strādājat otrā, un jums ir mazi bērni, tad viņus vienkārši nav iespējams laikus izņemt no bērnudārza,” stāsta Trīdings.
Tomēr citur Zviedrijā dokumentu kontrole tiks saglabāta. Ir sevišķi ostās, kur, piemēram, piestāj prāmji no Vācijas.
Savukārt Brisele norāda, ka tos robežsargus, kuri tagad pārbauda dokumentus uz iekšējām robežām, drīzāk vajadzētu nosūtīt talkā Eiropas Krasta un robežsardzes aģentūrai. Tā palīdz aizsargāt Šengenas zonas ārējās robežas, bet, kā uzsver Avramopuls, šai iestādei joprojām trūkst resursu.
“Mums ir jāstiprina mūsu ārējo robežu aizsardzība. Kopš marta Eiropas Krasta un robežsardzes aģentūra turpina savu attīstību. Jau šobrīd aģentūra nodrošina 1500 robežsargu, kuri palīdz sargāt dažādus Eiropas ārējās robežas posmus,” norāda Avramopuls.
Tāpat EK ir nākusi klajā arī ar dokumentu, kas atrunā, kā dažādu valstu policijas spēki var ciešāk sadarboties, lai cīnītos ar cilvēku kontrabandistiem un nelegālo robežu šķērsošanu.
