Etniski reliģiskā islāmticīgo minoritāte Mjanmā – rohingjas – tiek uzskatīta par vienu apspiestākajām pasaulē. Viņu skaits ir aptuveni viens miljons cilvēku. Dienvidausturmu Āzijas valstī Mjanmā ir vairāk nekā 50 miljoni iedzīvotāju un lielais vairākums ir budisti.
Rohingjām netiek piešķirta pilsonība. Desmitiem tūkstošu nākas dzīvot nolaistās nometnēs, it īpaši valsts rietumu Rakhainas štatā, kur 2012. gadā izcēlās plaši un asiņaini nemieri ar vietējiem budistiem. Apvienotās Nācijas vēl nesen pauda bažas ne tikai par pilsonības liegšanu, bet arī piespiedu nodarbināšanu un seksuāla rakstura uzbrukumiem šai Mjanmas musulmaņu minoritātei. Tostarp pēdējās pāris nedēļās, atkal uzliesmojot reliģiskajam saspīlējumam, radikāli noskaņoti budisti nodedzinājuši divas mošejas. Daudzi Mjanmas budisti atsakās izmantot nosaukumu „rohingjas”, bet viņus sauc par „bengāļiem,” jo uzskata, ka viņi nelegālie imigranti no kaimiņvalsts Bangladešas, kaut daudzi dzīvojuši Mjanmā jau paaudzēm.
Pēc vairāku desmitu gadu ilgās militārs huntas valdīšanas Mjanmā ir sācies demokrātiskās pārejas process, un šogad varu pārņēma jaunās valsts līderes Aunas San Su Či valdība. Viņa uzstājusi, ka jaunā valdība ir apņēmības pilna cīnīties pret naidīgumu pret rohingjām un uzlabot viņu stāvokli. Tomēr viņas administrācija kritizēta, ka nedara pietiekami.
Pagājušajā nedēļā par Mjanmas musulmaņu minoritātes situāciju dziļas bažas pauda Eiropas Parlaments. Rezolūcijā deputāti norādīja, ka rohingjas „ir viena no pasaulē apspiestākajām minoritātēm, oficiāli bezvalstiska kopš 1982.gada Birmas pilsonības likuma.” Eiropas Parlaments paziņoja, ka rohinjas par nevēlamiem uzskata gan Mjamas varasiestādes, gan kaimiņvalstis, un viņi atrodas „ārkārtīgi neaizsargātā situācijā.”
Debatēs eirodeputāts no Itālijas Ignacio Korrao viņu stāvokli pielīdzināja genocīdam:
„Diemžēl rohingju situācija nav uzlabojusies, drīzāk pasliktinājusies, un ir kļuvusi līdzvērtīga genocīdam. Eiropas Savienības lomai vajadzētu būt spēcīgākai un sadzirdamākai dialogā ar Mjanumu, kā arī kaimiņvalstīm, kas arī izliekas neredzam notiekošo.”
Līdzīgs viedoklis arī citām itāļu deputātam Pjēram Antonio Panceri:
„Ir nepieciešams darīt vairākas lietas. Vispirms izdarīt spiedienu uz esošo valdību Mjanmā, kas šobrīd atrodas demokrātiskās pārejas posmā, norādot, ka rohingju situācija šajā aparteīda stāvoklī ir pilnīgi nepieņemama.”
Eiropas Parlaments aicināja Mjanmu „nepārprotami nosodīt jebkādu musināšanu uz rasu vai reliģisko naidu, un spert konkrētus soļus, lai novērstu diskrimināciju pret rohingjām.” Turpina Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni:
„Mjanmas valdība labi apzinās situācijas nopietnību, un mēs darām visu, lai viņi ievērotu savus nodomus uzlabot situāciju. Auna Sana Su Či sper soļus, lai rastu ilgspējīgus risinājumus abām kopienām. Jūnijā Mjanmā sākās pilsonības verifikācijas process, lai risinātu problēmu, ka rohingjām un citā minoritātēm nav pilsonības.”
Nobela miera prēmijas laureātes Aunas Sanas Su Či demokrātiski noskaņotā partija varu pārņēma aprīlī, izbeidzot pusgadsimtu ilgušo militāristu režīmu. Viņa 15 gadus pavadīja mājas arestā un tika atbrīvota tikai 2010.gadā.
