Prāgā notikušajā Eiropas Politiskās kopienas sanāksmē gan Somijas premjere Sanna Marina, gan Zviedrijas valdības vadītāja Magdalēna Andešsone mēģināja apspriest ratifikācijas jautājumu ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.
Somijas premjere žurnālistiem sacīja, ka saruna ar Erdoganu bijusi īsa. Tomēr no tās viņa secināja, ka Turcijai nav iebildumu pret Somijas pievienošanās NATO, atšķirībā no Zviedrijas dalības, kas Turcijai raisīja jautājumus.
"Protams, mēs ceram, ka ratifikācija notiks pēc iespējas ātrāk. Mūsuprāt, būtu ļoti svarīgi, lai Somija un Zviedrija pievienotos NATO kopā, jo mēs atrodamies Eiropas ziemeļos, līdzīgā ģeopolitiskā un drošības situācijā. Protams, ka mēs turpināsim sarunas, un tagad lēmums par ratifikāciju ir Turcijas un arī Ungārijas rokās."
Šonedēļ izskanēja ziņas, ka Ungārijā valdošā partija "Fidesz" vilcinās rīkot parlamenta balsojumu, kurā vajadzētu apstiprināt Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO. Kā zināms, Ungārijas premjers Viktors Orbāns tiek kritizēts par draudzīgām attiecībām ar Krievijā valdošo režīmu; Ungārija centusies bloķēt dažādas sankcijas, ko Eiropas Savienība noteikusi pret Krieviju.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.
18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniegušas pieteikumus dalībai NATO.
Par gaidāmo alianses paplašināšanos pozitīvi izteicās gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču bažas radīja Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO. Taču NATO samita priekšvakarā Turcija pauda atbalstu Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO.
29. jūnijā Zviedrija un Somija saņēma NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei, bet šis lēmums vēl jāratificē visās 30 esošajās NATO dalībvalstīs.
