Portugālē vēl janvārī bija viena no smagākajām situācijām Eiropā, jo Covid-19 izplatības līmenis bija ļoti augsts: 14 dienu kumulatīvais rādītājs pārsniedza 1600 uz 100 000 iedzīvotāju. Taču tagad tas ir viens no zemākajiem Eiropā: ap 60 uz 100 000 iedzīvotāju. Šobrīd tikai Islande un Vatikāns var lepoties ar labākiem rādītājiem.
Covid-19 krīzes laikā sabiedriskā dzīve tika samazināta līdz minimumam, gandrīz viss iespējamais bija slēgts, bet līdz ar saslimstības mazināšanos radusies iespēja atvieglot ierobežojumus. Skolēni līdz 15 gadu vecumam jau drīkst apmeklēt mācības klātienē, drīzumā to varēs arī vidusskolas klašu audzēkņi un augstskolu studenti.
No pirmdienas drīkst darboties restorānu un kafejnīcu āra terases; pie galdiņa drīkst sēdēt ne vairāk kā četri cilvēki.
Ievērojot stingrus noteikumus, darbu varēja atsākt arī muzeji, tiesa gan, uz tūristu pieplūdumu pagaidām grūti cerēt, jo ieceļošana Portugālē pašlaik ir ievērojami apgrūtināta.
Briti gaida krodziņu atvēršanu
Gandrīz tikpat labi rādītāji kā Portugālē ir arī Lielbritānijā, kuras valdība var lepoties ar detalizētāko ekonomikas atvēršanas plānu un veiksmīgāko vakcinācijas programmu Eiropā. Paredzams, ka Lielbritānijā kafejnīcas, veikali, trenažieru zāles, zoodārzi, kempingi un citi āra viesmīlības pakalpojumi atkal būs pieejami nākamnedēļ.
“Pirmdien, 12. aprīlī, arī es iešu uz krogu un piesardzīgi, taču nenovēršami celšu pie lūpām pinti alus,” ar saviem nākotnes nodomiem dalās Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons.
Lielbritānijā jau sapotētas 55 vakcīnas devas uz 100 iedzīvotāju, jaunu inficēšanās gadījumu skaits nokrities zem 3000 dienā.
Krietni sliktāka situācija ir otrpus Lamanšam, kur Francijā šis skaitlis pirmdien pat pārsniedza 60 000, savukārt Vācijā – 20 000 inficēto.
Ļaunākais varētu būt aiz muguras
Ar lielām bažām Lieldienas gaidīja Polija, kur slimnīcās esošo skaits palielinājies kopš februāra vidus un inficēšanās gadījumu skaits 1. aprīlī sasniedza augstāko punktu visā pandēmijas laikā, tomēr pēdējo dienu statistika liecina, ka ļaunākais varētu būt aiz muguras. Tikmēr pagaidu lauka hospitāļiem, kas tika saslieti slimnīcu pārpildīšanās dēļ, jau paredzēts cits pielietojums.
“Mēs gribam pārveidot pagaidu hospitāļus par Covid-19 rehabilitācijas slimnīcām. Šī rehabilitācija ir nepieciešama, daudzi mūsu tautieši, kas pārslimojuši Covid-19, to labi apzinās, un mēs nevaram sēdēt rokas klēpī salikuši,” atzina Polijas premjers Mateušs Moraveckis.
Baltijā augstākie inficēšanās rādītāji joprojām ir Igaunijā, taču ar tendenci kristies. Lietuvā vērojams neliels pieaugums, bet Latvijā – lēna samazināšanās.
Vakcinācijas tempu ziņā gan ir redzama dramatiska atšķirība – pēc aktīvās vakcinācijas Lieldienu brīvdienās gan Lietuvā, gan Igaunijā jau vakcinēti proporcionāli teju divas vai pat trīs reizes vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā.
