Timčenko lēsa, ka ekonomiskā sankcijas nav trakākais, ar ko notriektā bumbvedēja sakarā saskaras Krievijas sabiedrība. Tās galvenokārt skar atsevišķu pārtikas produktus. Daudz bīstamāka ir caur sociālajiem tīkliem fiksētā administratīvā aktivitāte. Piemēram, robežsardze, cilvēkiem atgriežoties valstī, pārbauda dokumentus un, redzot, ka kāds bijis Turcijā, aiztur un nopratina. Tas savukārt rada psihioloģisku spriedzi un bailes.
“Braukt uz Turciju joprojām var, atcelti tikai čarterreisi, taču šādi pasākumi parāda, kas notiks, kad jūs no turienes atgriezīsieties. Vismaz dažas nepatīkamas stundas garantētas,” skaidroja Timčenko.
Timčenko vērtēja, ka Turcijas un Krievijas konflikts ir abu valstu līderu ambīciju sadursme, par kuras illgumu spriest ir grūti. “Kad Putins ar Erdoganu skatās viens uz otru, viņiem vajadzētu būt sajūtai, ka skatās spogulī,” sacīja Timčenko, norādot, ka abās valstīs ierobežota preses brīvība un ir augsta korupcija.
Vērtējot, vai Krievijas iedzīvotāji šobrīd tā vietā, lai dotos uz Turciju, varētu priekšroku dot ceļojumiem uz Latviju, Timčenko atzina, ka Rīga ir jauka vieta, kur doties, taču to, vai neskaņas ar Turciju radīs lielāku tūrismu plūsmu uz Latviju, nemācēja prognozēt.
Jau ziņots, ka Krievijas un Turcijas attiecības pasliktinājās pēc tam, kad Turcijas gaisa spēku lidmašīna 24.novembrī Sīrijas robežas tuvumā notrieca Krievijas gaisa spēku iznīcinātāju, kas pārkāpis Turcijas gaisa telpu. Krievija apgalvoja, ka notriektais iznīcinātājs atradies Sīrijas teritorijā.
Incidents izraisīja asu Krievijas līderu nosodījumu un pat aicinājumus pārtraukt sadarbību ar Turciju. Saistībā ar Krievijas lidmašīnas notriekšanu pie Turcijas–Sīrijas robežas Maskava paziņoja par plāniem ieviest ekonomiskās sankcijas pret Turciju.
Pēc NATO pārstāvju ārkārtas tikšanās, kas 24.novembrī tika sasaukta pēc Krievijas militārās lidmašīnas notriekšanas Turcijā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pauda, ka alianse solidarizējas ar Turciju, tajā pašā laikā aicināja abas puses turpināt uzturēt kontaktus. Līdzīgu nostāju paudis arī ASV prezidents Baraks Obama, aicinot strīdā iegrimušās valstis koncentrēties kopīgajam mērķim – cīņai ar „Daīš”.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien, 30.novembrī, ir atteicies pasaules klimata konferences laikā tikties ar Turcijas līderi Erdoganu, lai pārrunātu abu valstu saspringtās attiecībās. Turklāt Putins klimata konferences ietvaros nāca klajā ar paziņojumu, ka Krievijas bumbvedējs pie Sīrijas un Turcijas robežas notriekts, lai aizsargātu grupējuma “Islāma valsts” nelegālās naftas piegādes uz Turciju.
Kremļa saimnieka izteikumi izraisīja asu Turcijas prezidenta reakciju. Sarunā ar žurnālistiem Redžeps Tajips Erdogans aicināja Maskavu iesniegt dokumentus, kas pierāda šo faktu, un pieļāva iespēju atkāpties no amata, ja šis fakts tiks dokumentāli pierādīts. Iepriekš Turcija norādījusi, ka negrasās Krievijai atvainoties par tās iznīcinātāja notriekšanu. Vienlaikus Turcijas premjers Ahmets Davutoglu mudinājis Krieviju atcelt sankcijas, ko tā pret Turciju ieviesa nedēļas nogalē.
Tāpat ziņots, ka 2014. gada Latvijā darbu uzsāka jauns medijs – portāls “Meduza”, ko veido bijusī "lenta.ru" redaktore Gaļina Timčenko ar kolēģiem.
2014. gada pavasarī portāla "lenta.ru" īpašnieks, ar Kremli saistītais uzņēmējs Aleksandrs Mamuts, atlaida tā galveno redaktori Gaļinu Timčenko; kopā ar viņu portālu pameta lielāka daļa žurnālistu. Timčenko ar bijušajiem padotajiem nolēma dibināt jaunu mediju, bet šoreiz – ārpus Krievijas.
