Tieši šajā dienā pirms 24 gadiem Ukrainas Padomju Sociālistiskās republikas augstākā padome pieņēma aktu par Ukrainas neatkarības pasludināšanu. Pirmdien Kijevas centrā notika svinīgs bruņoto spēku gājiens.
Šis ir jau otrais gads, kad Ukraina savu neatkarības dienu atzīmē kara apstākļos. Tāpēc pirmdien Kijevas centrā notikušajā militārajā parādē galvenā uzmanība tika pievērsta ne tikai bruņoto spēku karavīriem, bet arī Ukrainas austrumos notiekošās pretterorisma operācijas dalībniekiem un militāro mācību iestāžu kursantiem. Atšķirībā no citiem gadiem, militārās tehnikas šajā parādē nebija.
Kā savā svinīgajā uzrunā paziņojis Ukrainas prezidents Petro Porošenko, cīņa par Ukrainas neatkarību joprojām turpinās un viss līdzšinējais neatkarības laiks ir noiets kā pa trauslu ledu.
Prezidents uzsvēris, ka Ukraina joprojām iestājas par mieru, taču tā nav pacifiste un turpinās stiprināt savus spēkus. Porošenko norādījis, ka ir svarīgi cīnīties gan ar iekšējiem, gan ārējiem draudiem.
"Pateicoties mūsu armijas, diplomātu un visas ukraiņu tautas centieniem, Krievija nav sasniegusi savu mērķi. Ukraina un ukraiņi ir izturējuši šo triecienu. Mēs bijā, esam un būsim. Un lai šos manus vārdus atceras tālā nākotnē, kad tiks svinēta neatkarības simtgade! Bet Novorosija – tas ir tāds pats mīts, kā pazīstamā rakstnieka Tolkīna valsts Mordora. Mūsu karaspēks jau ir atbrīvojis lielāko daļu no Donbasa un mēs esam aizstāvējuši eiropeisko izvēli. Par spīti Maskavas pretdarbībām, jau pavisam drīz asociācijas līgums ar Eiropas Savienību stāsies spēkā pilnā apjomā," teicis Ukrainas prezidents.
Šie Ukrainas prezidenta izteikumi jau nekavējoties sadzirdēti separātiskajās republikās.
Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas tautas padomes pārstāvis Vladislavs Brigs uzsvēris, ka Porošenko esot slikti lasījis Džonu Tolkīnu, jo no Mordoras armija esot devusies uz kaimiņu zemju iekarošanu, nevis otrādi. Turklāt esot visai muļķīgi nosaukt par Mordoru vēsturisku apgabalu, kurš esot vismaz par 150 gadiem senāks par pašu terminu „Ukraina”.
Tikmēr Porošenko norādījis, ka Ukraina ir izpildījusi galvenās Minskas vienošanās prasības miera nodibināšanai Ukrainas austrumos un tagad gan Kijeva, gan tās Eiropas partneri cerot, ka Krievija un tās sekotāji Donbasā arī beigs spēlēties ar šo vienošanos un beidzot sāks to pildīt. Ja tas nenotikšot, starptautiskās sabiedrības reakcijai ir jābūt izlēmīgai un bezkompromisa.
Tieši ar šādu nostāju Porošenko jau pirmdien vakarā dodas uz tikšanos ar Francijas un Vācijas līderiem Fransuā Olāndu un Angelu Merkeli. Uz šo tikšanos Krievijas prezidents Vladimirs Putins netika uzaicināts.
Šo četru valstu līderi, tā dēvētais Normandijas četrinieks, pēdējo reizi tikās februārī. Tiesa, viņu starpā regulāri notiek telefonsarunas. Februārī Minskā tika parakstīta Minskas vienošanās par pamieru un politisko noregulējumu Ukrainas austrumos, un tās iniciatori bija Merkele un Olands. Tomēr pēdējās nedēļās pienāk ziņas par kauju saasināšanos.
Eksperti vērtē, ka tas, ka pirmdienas sarunās Berlīnē nepiedalīsies Putins, izceļ attiecību pasliktināšanos uz Austrumukrainas situācijas eskalācijas fona. Vācija tikmēr neizslēdz, ka Putins varētu piedalīties sarunās nākotnē.
