Porošenko: Ukraina varētu 2020.gadā iesniegt pieteikumu dalībai ES

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko uzskata, ka Ukraina varētu 2020.gadā iesniegt pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (ES).

Par to prezidents paziņoja ceturtdien, atklājot Kijevā ārkārtas tiesnešu sanāksmi, vesta Ukrainas aģentūra „Unian”.

Prezidents paziņoja, ka prezentēs apjomīgu reformu programmu, kuras mērķis ir panākt, lai pēc sešiem gadiem Ukraina varētu iesniegt pieteikumu dalībai ES.  Kopumā programmā iekļautas aptuveni 60 reformas un īpašās programmas, „kuru izpildīšana ļaus Ukrainai sagatavoties, lai pēc sešiem gadiem [tas ir, 2020.gadā] varētu pieteiktais dalībai Eiropas Savienībā”. 

Ceturtdien savā pirmajā preses konferencē centrālajiem un reģionālajiem medijiem Porošenko paziņojis par reformu programmu „Stratēģija 2020”, kurā ietvertas astoņas prioritāras jomas.  Plānu 100 dienu laikā izstrādāja ukraiņu speciālistu komanda, atklājis prezidents.  

Par prioritātēm programmā pasludinātas pretkorupcijas reforma, varas un birokrātiska aparāta atjaunošana, tiesu sistēmas un  likumsargājošo iestāžu reforma, valsts pārvaldes reforma un varas decentralizācija,  nodokļu sistēmas reforma, uzņēmējdarbības regulēšanas samazināšana un uzņēmējdarbības attīstība,  aizsardzības un drošības jomu reforma.

„Tam es pievienotu vēl divas neatliekamas programmas – valsts enerģētiskās atkarības jautājumus un Ukrainas popularizāciju pasaulē,” piebildis prezidents.  Par galveno jomu viņš uzskata tiesu varas reformu.

Viņš atzīmējis, ka reformu mērķis ir radīt labu, godīgu un taisnīgu regulējumu. „Jauni noteikumi nestrādās nekur un nekas, ja nebūs radīta neatkarīga objektīva instance, kas uzraudzīs to ievērošanu,” paudis Porošenko.   

Porošenko pauda cerību, ka pēc parlamenta vēlēšanām oktobrī Augstākajā Radā tiks izveidots uz reformām noskaņots vairākums. 

Lielākā daļa preses konferences, īpaši kad jautājumus sāka uzdot klātesošie žurnālisti, tika aizvadīta, diskutējot par situāciju Ukrainas austrumos un  attiecībām ar Krieviju. Jau sākuma daļā Porošenko norādīja, ka Ukraina saskaras ar izaicinājumu, kāds Eiropā pēdējās desmitgadēs nav pieredzēts.

„Tieši mums ir mests izaicinājums, ar kādu nav saskārusies neviena Eiropas valsts kopš otrrā pasaules kara. Kontinenta jaunāko laiku vēsturē šis pirmais mēģinājums ne tikai pārskatīt robežas, bet arī no zemes virsas, no Eiropas kartes un pasaules noslaucīt veselu valsti, iznīcināt atsevišķu lielu Eiropas nāciju. Bet ienaidnieks ir rupji pārrēķinājies - viņš mūs ir padarījis vēl stiprākus. Ukraiņu politiskā nācija ir nostiprinājusies,” klāstīja Porošenko.

Ukrainas prezidents pauda uzskatu, ka Donbasā šobrīd ir palikuši trīs, četri karstie punkti, kur situācija saglabājas ļoti saspringta, tomēr kopumā pamiers tiek ievērots. Porošenko norādīja, ka viņam nav šaubu, ka „miera plāns nostrādās” un ka „lielākā un bīstamākā kara daļa jau ir aiz muguras”.

Vienlaikus viņš paziņoja, ka „Ukrainā nebūs nekādu miera uzturēšanas kontingentu”, jo tas var novest pie tā, ka „valsts zaudē suverenitāti pār šo teritoriju”, kā, piemēram, tas  notika Piedņestrā un citos iesaldētos konfliktos. Porošenko solīja aizsargāt Ukrainas teritoriālo integritāti un garantēt Kijevas tuvināšanos Eiropas Savienība un NATO

„Šodien mūsu austrumu robežas ir priekšpostenis cīņai par mieru Eiropā. Mūsu galīgā uzvara būs uzvara visai Eiropai,” uzsvēra Porošneko.   

Jau ziņots, ka Eiropas Parlaments un Ukrainas Augstākā Rada 16.septembrī vienlaicīgi ratificējuši Ukrainas asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES). Politiķi gan Strasbūrā, gan Kijevā atzīst, ka šī ir liela atzinība Ukrainai par tās centieniem integrēties Eiropas saimē. Vienlaicīgi arī tiek atzīts, ka Kijevai savu mērķu sasniegšanai turpmāk nepieciešams īstenot vairākas nopietnas reformas.

Taču Krievijas spiediena rezultātā ES atlika brīvās tirdzniecības līguma ar Ukrainu stāšanos spēkā no šī gada novembra līdz nākamā gada beigām, un šāda lēmuma iemesls ir veicināt stabilizāciju Ukrainā.

Situācija Ukrainā nav stabila jau kopš pagājušā gada novembra, kad toreizējā, Krievijas atbalstītā prezidenta Viktora Janukoviča lēmums neparakstīt ES – Ukrainas asociācijas līgumu izraisīja protestus. Protesti turpinājās līdz februāra beigām, un izvērtās par prasību prezidentam atkāpties un sākt demokrātiskas reformas. Pēc asiņainās protestu apspiešanas Janukovičs bēga uz Krieviju. Varas vakuumā brīdī Krievija anektēja Krimu un sāka atbalstīt separātistus Austrumukrainā.   Kijeva sāka pretterorisma operāciju, kas ilga līdz septembrim, kad Minskā parakstīta vienošanās par uguns pārtraukšanu un miera plānu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti