“Es domāju, ka mums ir jābūt tam gataviem,” intervijā raidsabiedrībai BBC paudis Porošenko. “Taču mēs nedodam ne mazāko ieganstu provokācijām, tāpēc atbildība būs pilnībā uz viņu pleciem,” piebildis prezidents.
Viņš arī uzsvēris, ka Ukraina “nekaro ar separātistiem, kurus atbalsta Krievija, tas ir īsts karš ar Krieviju”.
“Šodien mēs sagūstījām divus krievu karavīrus, pirms dažām nedēļām un mēnešiem mēs sagūstījām sākumā 20, bet pēc tam 60 Krievijas specvienības karavīrus. Tas ir tikai kārtējais pierādījums” sacījis Porošenko.
Porošenko stāstījis, ka divus nesen sagūstītos Krievijas karavīrus jau apmeklējuši Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Sarkanā Krusta pārstāvji.
“Kādi vēl pierādījumi mums ir jāsniedz pasaulei? Lai gan pasaule jau tāpat mums uzticas. Kādi vēl pierādījumi mums jāiesniedz Krievijai, ka tie ir viņu karavīri, viņu regulārie spēki un viņu karš un agresija?” paudis Porošenko.
Viņš arī skaidrojis, ka kara iemesli ir Ukrainas un ES Asociācijas līgums, pret kuru asi iebildusi Krievija.
“Pirms pusotra gada Ukrainas tauta izgājusi ielās, lai prasītu Asociācijas līguma parakstīšanu. Visa valsts atbalstījusi eiropeiskos centienus. Vienīgais, kas bija pret, bija Krievija. Taču es neprasu Krievijas atļauju. Es prasu ukraiņiem, ko viņi grib. Bet viņi grib būt daļa no lielās Eiropas ģimenes,” sacījis Porošenko.
Ukrainas prezidents arī paudis pārliecību, ka Ukrainā nebūs nekāda pilsoņu kara un konflikta, ja no valsts austrumiem būs izvests Krievijas karaspēks un ieroči.
Savukārt jautāts, vai viņš uzticas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, Porošenko atbildējis: “Diez vai.” Taču Porošenko piedalās sarunās ar Putinu, jo ir pārliecināts, ka krīzes noregulējumu var panākt tikai mierīgā ceļā.
Jau vēstīts, ka Ukrainas austrumos jau vairāk nekā gadu notiekošajā konfliktā dzīvību zaudējuši pāri par 6000 cilvēku. Konflikts sācies, kad prokrieviski noskaņotie separātisti sāka pārņemt kontroli par Donbasa rajoniem drīz pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu. Ukraina uzsāka pretterorismu operāciju.
Starptautiskā sabiedrība vairākkārt mēģināja panākt mierīgo krīzes noregulējumu. Pēdējā tā dēvētā "Minskas-2" vienošanās panākta 12.februārī, un abas puses sāka atvilkt smago bruņojumu no frontes līnijas, tomēr ik pa laikam izskan ziņas par apšaudēm un sadursmēm.
