Porošenko pēc inaugurācijas gatavs atklāt plānu situācijas stabilizēšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Petro Porošenko ir gatavs jau tūlīt pēc savas inaugurācijas iepazīstināt ar plānu par situācijas stabilizēšanu Ukrainas austrumos. Tāpat viņš paudis gatavību jau šajā nedēļā parakstīt atlikušo asociācijas līguma sadaļu ar Eiropas Savienību (ES).  

Polijas galvaspilsētā Varšavā, tiekoties ar ASV prezidentu Baraku Obamu, jaunievēlētais Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka tūlīt pēc savas inaugurācijas ceremonijas viņš būs gatavs pieņemt vairākus svarīgus lēmumus.

Obama izteicis atbalstu Porošenko un viņa plāniem situācijas stabilizēšanai. Tas izskanējis pēc pirmās abu līderu tikšanās Varšavā, kur Obama atkārtoti kritizēja Krieviju un slavēja Poliju kā labu piemēru Ukrainai.

Pēc tikšanās ar Porošenko, kura inaugurācija gaidāma nedēļas nogalē, ASV prezidents Baraks Obama viņa ievēlēšanu atzina par gudru izvēli un izteica atbalstu Porošenko plāniem politiskās, ekonomiskās un drošības situācijas stabilizēšanai Ukrainā.

„Man bija liels prieks par pirmo garāko sarunu ar Ukrainas jaunievēlēto prezidentu Porošenko un viņa plāniem veidot miermīlīgu un labklājīgu Ukrainu. Ir saprotams, ka Ukraina pārdzīvojusi ļoti sarežģītus laikus, taču mēs esam redzējuši pārliecinošu demokrātijas nodrošināšanu par spīti tam, kā rīkojas Krievija un bruņotie kaujinieku grupējumi atsevišķos Ukrainas austrumu apgabalos, kas pārkāpj starptautiskos likumus un suverenitāti, kā arī veicina plašu vardarbību,” teica Obama

Pirmkārt, runa ir par plānu situācijas stabilizēšanai un miera atjaunošanai nemierīgajos Doņeckas un Luganskas apgabalos. Porošenko cer, ka gan pašlaik notiekošajā G7 samitā, gan arī nedēļas nogalē gaidāmajās svinībās Normandijā tiks pieņemti lēmumi, kas palīdzēs noregulēt situāciju Ukrainas austrumos. Ukrainas prezidents piebildis, ka būtu ļoti simboliski, ka Ukrainas situācijas mierīgais atrisinājums aizsāktos tieši Normandijā, kur savulaik aizsākās arī izšķirošie uzbrukumi pret nacistisko Vāciju.

Tāpat kļuvis zināms, ka tūlīt pēc inaugurācijas viņš būs gatavs parakstīt arī asociācijas līguma ar ES ekonomisko sadaļu, kas ļautu izveidot brīvās tirdzniecības zonu ar 28 valstu bloku. Asociācijas līgums ar ES tika sadalīts divās daļās. Politiskā sadaļa tika parakstīta jau martā, bet ekonomisko daļu varētu parakstīt 27. jūnijā, kad līdzīgi dokumenti tiks parakstīti arī ar Gruziju un Moldovu.

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins atkārtoti paziņojis, ka Krievija nekad nav mēģinājusi destabilizēt situāciju Ukrainā. Šādu viedokli viņš paudis intervijā franču televīzijas kanālam TF1 un radiostacijai Evropa 1, - pēc Putina vārdiem, nekādu Krievijas bruņoto spēku vai instruktoru Ukrainas dienvidaustrumos nav.

Arī Ukrainas dienvidaustrumu reģionus Krievija pievienot nevēloties. Krievijas prezidents uzsver, ka Maskava nekad nav mēģinājusi un negatavojas to darīt arī nākotnē. Savukārt Ukrainas varasiestādēm ieteikts sarīkot dialogu ar savu tautu, turklāt tas jādara nevis ar tanku un lidmašīnu palīdzību, bet gan sēžoties pie pārrunu galda.

Ukrainas drošības dienests gan ziņo, ka tam trešdien ir izdevies aizturēt no Krievijas ievestu ieroču un munīcijas sūtījumu organizētāju un koordinētāju.  Tas esot kāds Ukrainas iedzīvotājs, kurš savu darbību ir saskaņojis ar Krievijas galvenās izlūkošanas pārvaldes ģenerālštābu, Krievijas robežsargiem, kā arī vietējiem tā dēvētajiem separātistiem.

Savukārt pretterorisma operācijas vadība informē, ka daudzi no teroristiem nemieru pārņemtajās pilsētās savas pozīcijas ir izvietojuši slimnīcās, bērnunamos un dzīvojamajos kvartālos. Varas iestādes atzīst, ka īstenot uzbrukumus šādām ēkām ir ļoti riskanti, jo nekavējoties sekos histērija Krievijas medijos.

Tikmēr Krievijas medijos viens no centrālajiem tematiem trešdien ir ārkārtas situācijas izsludināšana Rostovas apgabalā it kā pieaugošā ukraiņu bēgļu skaita dēļ. Krievijas prezidenta pilnvarotais pārstāvis bērnu tiesību jautājumos Pāvels Astahovs paziņojis, ka pēdējās diennakts laikā vien Krievijas robežu esot šķērsojuši aptuveni 11 000 ukraiņu. Ukrainas robežkontroles dienests gan šādus apgalvojumus noliedz.    

Jau ziņots, ka pēc līdzšinējā prezidenta Viktora Janukoviča varas gāšanas Krievija anketēja Krimu, bet Austrumukrainā parādījušies prokrieviski bruņoti kaujinieki, kuri pieprasījuši Doņeckas un Luganskas apgabalu neatkarību no Kijevas. Ukrainas spēki sākuši pretterorisma operāciju pret separātistiem.


 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti