Krievijā Ukrainas pieņemtie likumi ir izraisījuši nosodījumi. Tomēr Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta direktors Vladimirs Vjatovičs noliedz, ka viņa vadītā iestāde nodarbotos ar vēstures pārrakstīšanu.
Viņaprāt, objektīva Ukrainas 20.gadsimta vēsture vēl nemaz neesot uzrakstīta: “Trešais likums ir ļoti nozīmīgs vēsturniekiem, jo tas paredz KGB arhīvu atslepenošanu un nodošanu institūta rīcībā.
Līdzīgi likumi jau ir pieņemti daudzās postpadomju valstīs, jo šie materiāli ir ārkārtīgi būtiski, lai mēs varētu izprast, kā ir funkcionējis totalitārais režīms.
Ceturtais likums paredz komunistiskā un nacistiskā totalitārā režīma nosodīšanu un šo režīmu simbolikas aizliegšanu. Abi režīmi faktiski ir pielīdzināti viens otram.
Valsts un pašvaldības iestādēm ir uzlikts par pienākumu mainīt nosaukumus ielām, pilsētām vai ciemiem, kas ir nodēvēti to cilvēku vārdā, kam ir saistība ar masveida represijām un cilvēku nogalināšanu.
Tāpat ir uzdots demontēt šo cilvēku pieminekļus. Likumā ir skaidri norādīts, kādus amatus ir ieņēmuši ar represijām saistītie cilvēki.
Un, ja personas ir ieņēmušas šādus amatus, tad viņu vārdā nevar būt nosauktas nedz ielas, nedz pilsētas un tamlīdzīgi. Tomēr esmu pārliecināts, ka mums tik un tā būs bieži jāsniedz ekspertu vērtējums par to, vai šis likums attiecas uz vienu vai otru cilvēku.”
