Likumā gan ir piebilde, ka šīm operācijām jābūt ANO vai Eiropas Savienības sankcionētam. Faktiski ir runa par miera uzturēšanas misijām, taču tajās nevarēs piedalīties valstis, kuras pret Ukrainu ir izvērsušas militāru agresiju. Tas nozīmē, ka jebkādos miera uzturēšanas spēkos nevarētu piedalīties Krievija, ko Ukrainas parlaments ir atzinis par agresora valsti.
Starptautisko miera uzturēšanas spēku izvietošanu Ukrainas austrumu daļā prezidents Petro Porošenko vienmēr ir minējis kā vienu no labākajām iespējām, kā stabilizēt situāciju reģionā. Attiecīgos likuma grozījumus, kas ļautu ārvalstu miera uzturētājiem ierasties valstī, Ukrainas parlaments pieņēma jau šī mēneša sākumā.
Ukraiņu amatpersonas paziņojušas, ka šādi likuma labojumi ļaus ar miera uzturēšanas operāciju palīdzību daudz ātrāk stabilizēt situāciju Donbasa reģionā, atjaunot tur likuma kārtību, kā arī nodrošināt iedzīvotāju tiesības un brīvības, ļaujot bēgļiem atgriezties viņu dzīvesvietās.
Tiesa, ne Eiropas Savienība, ne ANO pagaidām nav apstiprinājušas, ka būtu gatavas nosūtīt uz Ukrainu savus miera uzturētājus. Taču jūnija sākumā tika paziņots, ka Ukrainā tiks atvērts ANO atbalsta birojs, kurš pētīs iespējas nosūtīt uz Ukrainu ANO miera uzturētājus.
Runājot par Krievijas un Ukrainas attiecībām, konsultācijas abu valstu starpā joprojām turpinās. Tā, piemēram, piektdien Maskavā ieradusies ukraiņu delegācija, lai spriestu par tādiem jūtīgiem jautājumiem kā karagūstekņu atbrīvošana. Cita starpā tiek diskutēts arī par Nadeždu Savčenko, ko Ukraina uzskata par politieslodzīto. Tāpat tiks spriests par ieslodzīto pārvešanu no anektētās Krimas uz Ukrainas kontinentālo daļu.
Tāpat šajās dienās Ukraina pieprasījusi, lai Krievija savus humānās palīdzības konvojus uz Ukrainas austrumiem sūtītu tikai pār ukraiņu spēku kontrolēto robežas daļu.
Bet tikmēr Eiropas Padomes parlamentārā asambleja savas vasaras sesijas noslēgumā pieņēmusi rezolūciju par Krievijas Federācijas delegācijas pilnvarām. Lai arī rezolūcijā Krievijas delegācijas pilnvaras netiek anulētas, ir pagarinātas janvārī ieviestās sankcijas par Krievijas balsstiesībām, dalību Asamblejas institūcijās un monitoringa misijās. Turklāt noslēguma dokumentā pēc ukraiņu parlamentāriešu ierosinājuma iekļauts ierosinājums asamblejas ģenerālsekretāram sagatavot atsevišķu ziņojumu par cilvēktiesību un demokrātijas stāvokli Krievijā. Parlamentārās asamblejas ģenerālsekretārs Tūrbjerns Jaglands gan norādījis, ka šāds atsevišķs ziņojums nav nepieciešams.
Krievijas mediji gan ziņo, ka Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas rezolūcija pierāda to, ka organizācija bez Krievijas līdzdalības daudzus jautājumus vairs nav spējīga atrisināt. Piemēram, novērošanas misijas bez kontaktiem ar Krieviju esot gandrīz vai apstājušās. Krievijas puse arī uzsver, ka liek cerības uz asamblejas ziemas sesiju, kurā tiek no jauna apstiprinātas visu delegāciju pilnvaras, turklāt visas dalībvalstis piedalās arī jaunā ģenerālsekretāra ievēlēšanā.
Jau vēstīts, ka Ukraina aicināja Krieviju pārtraukt atbalstu prokrieviskajiem separātistiem Donbasā, kuri pērn pavasarī pasludināja neatzītās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas, un kopš tā laikā reģionā notiek militārais konflikts. Ar rietumvalstu starpniecību februārī Minskā panākta vienošanās par krīzes mierīgu noregulējumu, taču par spīti tam sadursmes turpinās, un Kijeva iepriekš pat pieļāva, ka separātisti gatavojas jaunai ofensīvai.
