Pirmais punkts paredz ieviest dzīvē visas Minskā septembrī panāktās vienošanas prasības, otrais – Krievijai jāatbalsta Ukrainas noteiktās pašvaldību ārkārtas vēlēšanas Donbasā, un trešais – progress sarunās par gāzes piegādēm.
Politologs Kārlis Daukšts Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” skeptiski vērtēja iespēju, ka Ukrainas krīzē varētu panākt ievērojamu progresu pēc šīs tikšanās Milānā. Viņš atgādināja, ka nedz prokrievisku separātistu līderi, nedz Krievija nekontrolē daudzus grupējumus, un arī iepriekš panāktās vienošanās par uguns pārtraukšanu un spēku atvilkšanu netiek pilnība ievērotas.
Arī Milānas vienošanās ir ļoti nenoteikta un var nedot cerētos rezultātus, pauda Daukšts.
Arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurīts Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” pauda piesardzību par jaunās vienošanās īstenošanu, jo arī Minskas vienošanās punkti aizvien nav iesviesti dzīvē. Jāpievēršas ne vien formālajam sarunu aspektam, bet jāskatās, vai vienošanās punkti praktiski tiek ieviesta dzīvē, norādīja Cepurītis.
Pēc tikšanās ar Porošenko Putins runā tikai ar Kremļa žurnālistiem. Pārējiem ieeja liegta.
— Ina Strazdina (@InaStrazdina) October 17, 2014
Jau ziņots, ka naktī uz 20.septembri Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus.
Pirms tam Ukrainas parlaments slēgtajā sēdē atbalstījis likumprojektu par īpašu pašpārvaldes statusu Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos, kas paredz ieviest prokrievisko separātistu ieņemtajās zonās vietējo pārvaldi uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī atbrīvot separātistus no atbildības.
Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.