Atbildot uz Krievijas prezidenta Valdimira Putina lūgumu Krievijas parlamenta augšpalāta trešdien atcēlusi tās martā izsniegto pilnvarojumu vajadzības gadījumā ievest valsts karaspēku Ukrainas teritorijā.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko šo Putina lēmumu nosauca par pirmo praktisko soli pēc tam, kad Krievijas prezidents oficiāli atbalstījis sava jaunā ukraiņu kolēģa izstrādāto miera plānu.
Tiesa gan notikumi Ukrainā attīstās pēc pavisam cita scenārija. Pēc tam, kad trīspusējās sarunās Doņeckā separātisti solīja pārtraukt uguni un noteikt klusuma režīmu valsts austrumu reģionos, pie Slovjanskas otrdien tika notriekts armijas helikopters, nogalinot deviņus cilvēkus.
Ukrainas prezidents pēc šī incidenta pieļāva iespēju priekšlaicīgi atcelt uguns pārtraukšanas režīmu un devis pavēli atklāt atbildes uguni, ja separātisti apšaudīs Ukrainas drošības spēkus.
Prokrieviskie kaujinieki iepriekš apgalvoja, ka viņi apšaudes veic, tikai atbildot uz ukraiņu armijas uzbrukumu. Taču tagad viens no separātistu līderiem paziņojis, ka pamiera nav un nebūs, un atkārtoti aicinājis Krieviju ievest Ukrainā karaspēku.
Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas līderis Aleksandrs Borodajs apgalvoja, ka nekādas uguns pārtraukšanas nebija un acīmredzot vairs arī nebūs.
„Mēs saprotam, ka Krievija nevēlas tikt ievilkta konfliktā, tomēr vēršamies pie tās prezidenta un tautas ar lielu lūgumu – palīdzēt mums un ievest vismaz miera uzturētājus,” paziņoja Borodajs.
Vienlaikus mediji ziņo, ka kaujinieku zaudējumi Slovjanskā ir tik lieli, ka viņi nezina, kur glabāt kritušos. Ir informācija par pārpildītiem vietējiem morgiem, apbedījumiem mežos, kā arī masveidīgu zārku izvešanu uz Krieviju. Nupat kādā ezerā uziets masu kaps ar simtiem kaujinieku līķu. Kā norāda Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji, Krievijā šie cilvēki visticamāk tiks uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.
Jau ziņots, ka Krievijas Domes augšpalāta trešdien atcēla 1.martā pieņemto lēmumu Krievijas karaspēkam ieiet Ukrainā. Tādējādi parlaments ir atbalstījis Putina rosinājumu anulēt 1.marta lēmumu.
Pēc martā notikušās Krimas aneksijas nemieri sākās arī Ukrainas austrumu reģionos, kur parādījās prokrieviskie kaujinieki, kuri sagrāba administratīvās ēkas un sarīkoja referendumu ar atdalīšanos no Ukrainas. Ukrainas spēki sāka pret tiem pretterorisma operāciju, kaujās gājuši bojā vairāki desmiti kaujinieku un ukraiņu karavīru.
Savukārt maijā notikušajās vēlēšanās par prezidentu ievēlētais uzņēmējs Petro Porošenko pēc inaugurācijas piedāvāja miera plānu un izsludināja vienpusēju uguns pārtraukšanu. Separātisti gan miera plānu noraidīja, un apšaudes un uzbrukumi pret ukraiņu spēkiem turpinās.
