Jau stājoties prezidenta amatā, Petro Porošenko paziņoja, ka vistuvākajā laikā nāks klajā ar miera plānu situācijas stabilizēšanai valsts austrumos, un šis plāns tika gaidīts ar lielu nepacietību. Daudzi politikas analītiķi norādīja, ka Porošenko tiešām varētu būt tas politiķis, kuram situāciju izdosies izmainīt, taču, no otras puses, pastāv bažas, ka šis plāns pašreizējos apstākļos varētu būt pat pārāk demokrātisks un piekāpīgs.
Piektdien kļuvis zināms, kādi tad tieši punkti iekļauti prezidenta miera plānā. Līdzīgi kā šī gada februārī, cenšoties izbeigt vardarbību Kijevas centrā, arī šajā plānā solīts garantēt drošību visiem miera sarunu dalībniekiem, apmaiņā saņemot garantijas par ieroču nolikšanu, ķīlnieku atbrīvošanu un ieņemto administratīvo ēku atbrīvošanu.
Prezidents sola izveidot arī 10 kilometrus platu drošības zonu, pa kuru krievu un ukraiņu kaujinieki no nelikumīgajiem bruņotajiem grupējumiem varētu pamest valsti. Valsts vadītājs apņēmies nesaukt pie atbildības tos, kuri būs nolikuši ieročus un nebūs pirms tam pastrādājuši nopietnus noziegumus.
Lai rūpētos par turpmāko drošību reģionā, Porošenko ierosinājis izveidot Iekšlietu ministrijas vienības kopīgai patrulēšanai, kā arī uzdevis atjaunot vietējo varas iestāžu darbību un atjaunot centrālo televīziju programmu pārraides Doņeckas un Luganskas apgabalos.
Porošenko arī turējis savu solījumu un rosinājis izdarīt izmaiņas konstitūcijā, paredzot varas decentralizāciju reģionā, jaunu izpildkomiteju ievēlēšanu un krievu valodas aizsardzību.
Runājot par vietējiem gubernatoriem, Donbasa reģiona vadībai piedāvāts tunāt par vienotiem kandidātiem, taču, ja pastāvēs domstarpības, lēmuma pieņemšana paliks prezidenta ziņā. Tāpat ierosināts sarīkot pirmstermiņa vietējās un parlamenta vēlēšanas, kā arī izstrādāt programmu jaunu darbavietu radīšanai Ukrainas austrumos.
„Mēs aicinām visus iedzīvotājus būt ļoti modriem, jo teroristu provokācijas ir ļoti iespējamas. Piemēram, Červono-Partizanskā, Luhanskas apgabalā, manīti bruņoti cilvēki, kas ģērbušies Ukrainas militārajās uniformās. Viņi sevi sauc par Ukrainas Nacionālās gvardes karavīriem, kuri it kā ieradušies no Krievijas puses ar bruņumašīnām un smagajiem auto. Mēs oficiāli paziņojam, ka Červono-Partizanskas apkārtnē nav izvietota neviena Nacionālās gvardes vienība,” norāda Nacionālās drošības un aizsardzības padomes pārstāvis Vladimirs Čepovojs.
Sagaidāms, ka piektdien, tiekoties ar Donbasa elites pārstāvjiem, miera plānā varētu tikt iekļauti vēl viens vai divi punkti. Prezidenta pilnvarotā pārstāve situācijas mierīgai atrisināšanai Doņeckas un Luganskas apgabalos Irina Geraščenko paziņojusi, ka pie sarunu apaļā galda pašpasludināto „Doņeckas un Luganskas tautas republiku teroristisko organizāciju pārstāvji netiks pielaisti, jo šie teroristi bez sirdsapziņas pārmetumiem uzņemoties atbildību gan par ukraiņu karavīru, gan civiliedzīvotāju nogalināšanu”.
Ceturtdien vakarā Petro Porošenko savu miera plānu apspriedis arī ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš ukraiņu kolēģa ierosinājumus kopumā ir atbalstījis, solot palīdzēt arī robežas drošības garantēšanā. Putins gan pieprasījis, lai tiktu pārtraukta ukraiņu drošības spēku militārā operācija, vienlaicīgi arī norādot, ka nepieciešams risināt arī tās problēmas, kas sākotnēji noveda pie protestu izcelšanās Ukrainas austrumos.
Vairāki ukraiņu mediji un arī komentāri sociālajos tīklos gan norāda, ka Ukrainas un Krievijas prezidentu sarunām pēdējā laikā novērojama kāda nepatīkama tendence - tikai dažas stundas pēc šīs sarunas tika saņemtas ziņas, ka, piemēram, Luganskā piektdienas rītā iebraukusi divu krievu tanku un piecu bruņutransportieru kolonna. Noticis uzbrukums Luganskas lidlaukam, kā arī armijas daļai Artjomovskā. Savukārt pretterorisma operācijas kaujinieki paziņojuši, ka tiem izdevies sagūstīt vienu no krievu bruņutransportieriem, kurš reģistrēts kādā no Krievijas armijas daļām.
Šajā situācijā Ukrainas iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs vērsies pie Krievijas prezidenta Putina, atgādinot viņam seno teicienu: „Kurš ar zobenu pie mums ieradīsies, no zobena arī kritīs!"
Jau ziņots, ka Porošenko ierosinājis parlamentam lemt par tā pilnvaru izbeigšanu, kā arī veicis pārmaiņas pašreizējā valdībā. Vienlaicīgi tiek rosināts izsludināt pamieru, ļaujot nemierniekiem atstāt Ukrainas austrumus, šis ierosinājums separātistu grupējumos gan nav guvis atsaucību. Austrumukrainas reģionos noritēja pretterorisma operācija pret prokrieviskiem kaujiniekiem, bet sestdienas vakarā pie Krievijas vēstniecības Kijevā notika protesta akcija pret Kremļa agresīvo politiku un Krievijas atbalstu teroristu un separātistu darbībām, kuras izraisa Ukrainas pilsoņu un militārpersonu bojāeju. Tā sākās pēc tam, kad prokrieviskie kaujinieki valsts austrumu pilsētā Luganskā notrieca Ukrainas bruņoto spēku transportlidmašīnu un gāja bojā 49 Ukrainas militārpersonas. Vēstniecības ēkai nodarīti nelieli bojājumi.
