Porošenko: Galvenais nosacījums decentralizācijai Ukrainā – pilnīga uguns pārtraukšana

Ukrainā netiks pieļauta decentralizācijas procesa apdraudēšana, taču galvenais priekšnoteikums izmaiņām konstitūcijā ir pilnīga uguns pārtraukšana Ukrainas austrumos, paziņojis Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Viņš arī pauda, ka pastiprinās procesus, lai Krima atkal nonāktu Ukrainas sastāvā. Tikmēr Eiropas Padome nosūtījusi uz anektēto Krimas pussalu savu cilvēktiesību novērtēšanas komisiju.

Ukrainas parlamentam šonedēļ bija plānots balsot par likumprojektu, kas paredz lielāku autonomiju valsts reģioniem, tostarp Luganskai un Doņeckai. To paredz vienošanās par pamieru, kas pērn Minskā tika panākta starp Kijevu un Maskavu. Taču pagaidām politisko spēku vidū vēl nav vienprātības par to, kā šajā jautājumā balsot. Īpaši pretrunīgs izrādījies jautājums par vēlēšanu sarīkošanu atsevišķos Ukrainas austrumu reģionos, kas pašlaik atrodas pašpasludināto republiku kontrolē. Turklāt pēdējā laikā arvien biežāk konfliktā iesaistītās puses sūdzas par pieaugošiem pamiera pārkāpumiem.

Kā paziņojis Ukrainas prezidents Petro Porošenko, viņš neļaus likumdevējiem atcelt balsojumu par decentralizācijas reformu. Viņš paudis pārliecību, ka pielietotās tehnoloģijas, kuru mērķis ir apdraudēt decentralizācijas procesu, nenostrādās. Prezidents arī apgalvojis, ka neļaus uzvelt Ukrainai vainu par Minskas vienošanos izgāšanos.

Vienlaikus Porošenko atzinīgi novērtējis 53 parlamenta deputātu iniciatīvu, vēloties panākt vairāku nosacījumu izpildi, pirms balsojums var notikt.

Kā galvenā prasība izvirzīta pilnīga un ilgstoša uguns pārtraukšana, kura jānodrošina Krievijai un kuru būs iespējams redzēt arī pārējai pasaulei.

Tāpat deputāti pieprasa kontroles atjaunošanu pār valsts robežu, pirmkārt, jau nodrošinot piekļuvi EDSO un citu starptautisko organizāciju novērotājiem. Tas ļautu novērst gan ārvalstu kaujinieku, gan militārās tehnikas nokļūšanu Ukrainas austrumos.

Tāpat Ukrainas prezidents paziņojis, ka tuvākajā laikā Ukraina sāks ieviest dzīvē ceļakarti Krimas deokupācijai.

Tas notikšot „Ženēvas +” formātā, klāt esot Eiropas Savienības, ASV un Budapeštas līguma garantētājvalstu pārstāvjiem. Šis deokupācijas process paredzot vairākus soļus, sākot ar starptautisku spiedienu un skaidru sankciju programmu un beidzot ar dažādiem tiesas procesiem. Pēc Porošenko teiktā, tuvāko divu nedēļu laikā jau būs zināmas vairākas tiesvedības iniciatīvas Ukrainas valstisko interešu aizstāvībai dažādās starptautiskās tiesās.

Tikmēr Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Tūrbjerns Jaglands paziņojis, ka Krimā savu darbību uzsāks Eiropas Padomes cilvēktiesību misija. To vadīs šveiciešu diplomāts Žerārs Studmans, kuram palīdzēs trīs padomes sekretariāta pārstāvji. Kā norāda ukraiņu mediji, pagaidām gan neesot informācijas par to, vai šī vizīte ir saskaņota ar oficiālo Kijevu.

Komentējot misijas nosūtīšanu, Jaglands paziņojis, ka lēmums pieņemts tāpēc, ka nevienas starptautiskās organizācijas misijai tā arī nav izdevies Krimā nokļūt. Ģenerālsekretārs arī norādījis, ka misija būs pilnībā neatkarīga un tās darbība nebūs saistīta ar jautājumiem par Krimas teritoriālo statusu. Šāda pieeja ļaušot iegūt precīzu un pilnīgu informāciju par cilvēktiesību situāciju reģionā, kā arī ļaušot pārliecināties, ka Krima nav palikusi bez Eiropas uzmanības. Sagaidāms, ka misijas dalībnieki ar īpašu ziņojumu nāks klajā februāra beigās vai marta sākumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt