Pēc vairāku stundu ilgām sarunām joprojām pastāv domstarpības par vairāku ministru portfeļiem. Tikmēr eksperti un prese norāda, ka pašlaik faktiski nav svarīgi, kurš vadīs nākamo valdību, jo realitātē notiek prezidenta varas stiprināšana.
Pēc tam, kad par savu demisiju svētdien, 10.aprīlī paziņoja Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks, bija plānots, ka parlaments par Ministru kabineta atkāpšanos un jauna premjerministra iecelšanu balsos tieši šodien. Taču tā vien liekas, ka diskusijas par jaunās valdības sastāvu varētu būt nonākušas strupceļā.
Kā jau tika prognozēts, premjerministra amatam tiek virzīts pašreizējais Ukrainas parlamenta spīkers Vladimirs Groismans. Lai arī vairākas parlamentā pārstāvētās partijas viņa kandidatūru bija solījušās neatbalstīt, tika prognozēts, ka Groismana valdību varētu apstiprināt jau šodien, vienlaicīgi ar Jaceņuka valdības demisiju. Taču politiskā tirgošanās par valdības posteņiem ir ieilgusi un, kā ziņo ukraiņu mediji, sarunas prezidenta administrācijā turpinoties jau vismaz piecas stundas. Vislielākās grūtības sagādājot vienošanās par nākamo ekonomikas ministru. Vladimirs Groismans uzstājot, ka šajā amatā ir jāapstiprina pašreizējā ekonomikas ministra vietniece Jūlija Kovaļiva. Ja šī prasība netikšot izpildīta, Groismans pat varētu atteikties no jaunās valdības veidošanas.
Izskanējuši aicinājumi meklēt arī kādu Groismanam alternatīvu kandidātu. Kā prognozējis Petro Porošenko bloka deputāts Sergejs Ļeščenko, iespējams, ka otrdien izšķirošā balsojuma parlamentā nebūs, jo strīdi par lojālo ministru iecelšanu esot diezgan fundamentāli. Vēlāk atklātībā nonākusi informācija, ka prezidents esot izvirzījis Petro Porošenko bloka deputātiem ultimātu – ja vienošanās par nākamo valdības sastāvu netiks panākta līdz rītdienas sešiem vakarā, parlaments tiks atlaists un izsludinātas jaunas vēlēšanas.
Kā uzskata Pitsburgas universitātes ekonomikas profesors Timifejs Milovanovs, pašreizējā situācijā principiāli nav svarīgi, kurš tieši cilvēks vadīs nākamo Ukrainas valdību.
„Ukrainas konstitūcija ir veidota tā, lai pastāvīgi tiktu veicinātas politiskās krīzes.
Tās parasti noved pie Maidana vai arī pie prezidenta autoritārisma nostiprināšanās. Pēc tam atkal pie Maidana. Kamēr šī lieta konstitūcijā netiks mainīta, nebūs svarīgi, kurš ir premjerministrs. Ukraiņi, manuprāt, ilgi cieš un pēc tam uzsprāgst. Maidans tam ir apstiprinājums. Neviens nevarēja iedomāties, ka [Viktors] Janukovičs zaudēs savu varu, taču tas notika ļoti ātri. Tas pats var atkārtoties vēlreiz, tāpēc ir nepieciešams atrast veidus, lai šī cilvēku negatīvā enerģija konsolidēti un daudz lēnāk iedarbotos uz valdības darbu. Šādi konsolidācijas procesi notiek, taču tas, diemžēl, aizņems kādu laiku,” situācija vērtē Milovanovs.
Arī ietekmīgais izdevums “Financial Times” pauž, ka Groismana iecelšana premjerministra amatā var saasināt iekšpolitisko cīņu, jo prezidents Porošenko faktiski būs monopolizējis varu.
Ja agrāk kritika par lēno reformu īstenošanu galvenokārt tika veltīta bijušajam premjeram Arsēnijam Jaceņukam, tad tagad kritikas centrā, visticamāk, nonāks tieši pats prezidents. Turklāt, situāciju ir pasliktinājis arī Ukrainai nelabvēlīgais referendums Nīderlandē un arī Porošenko vārda figurēšana ofšoru skandālā. Līdzīgu viedokli pauž arī ukraiņu izdevums “Ukraina Molodaja”, kurš norāda, ka prezidenta varas vertikāle tikai nostiprināsies. Taču tas arī nozīmē, ka izgāšanās gadījumā lielākais zaudētājs var izrādīties tieši prezidents Porošenko, savukārt lielākais uzvarētājs var būt Jaceņuks, kurš no politiskās skatuves ir nogājis sev izdevīgā brīdī.
