Porošenko cer uz miera sarunām un gatavs uguns pārtraukšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko pieļauj uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, ja piektdien sarunās Minskā būs panākta vienošanās sākt darbu pie miera plāna, ziņo Ukrainas masu mediji.

Par to Porošenko paziņojis Velsā pēc tikšanās ar ASV prezidentu Baraku Obamu, Vācijas līderi Angelu Merkeli, britu premjeru  Deividu Kameronu, Francijas prezidentu Fransuā Olandu un Itālijas premjeru Matteo Renci, vēsta aģentūra „Unian”.

Tikšanās laikā rietumvalstu līderi pauduši atbalstu Ukrainai, tai skaitā aizsardzības jomā, intervijā kanālam TNS paziņojis Porošenko.

„Piektdien notiks trīspusējās kontaktgrupas sēde, kurā jāparaksta dokuments, kas paredzēs miera plāna pakāpenisku ieviešanu. Un pirmais elements būs uguns pārtraukšana,” sacījis Porošenko.

Tomēr ļoti trausla ir cerība par iespējamo pamieru Austrumukrainā, kura plāni tika izziņoti trešdien pēc Ukrainas prezidenta Petro Porošenko telefonsarunas ar savu Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu. Jau ceturtdien izskanēja ziņas, ka Ukrainas austrumos aizvien turpinās sadursmes, bet Maskava bez Kijevas atļaujas turpina gatavot tā saucamās humānās palīdzības konvoju nosūtīšanai uz Austrumukrainu.  

Ukrainas Augstākās Radas deputāti tikmēr neizslēdz – ja pamiers nenostrādās, tomēr varētu tikt rosināta kara stāvokļa ieviešana valstī.

Jau pēc nedēļas Ukrainā notiks plānotās ikgadējas militārās mācības, kurās piedalīsies vairāk nekā 10 valstis, to vidū ASV ar aptuveni 200 karavīriem. Tie būs pirmie Ukrainā dislocētie amerikāņu sauszemes spēki kopš krīzes sākuma Austrumukrainā. Manevri notiks valsts rietumos, netālu no Ļvovas, un koncentrēsies pārsvarā uz miera uzturēšanas operācijām, piemēram, patrulēšanu, kolonnu pavadīšanu un spridzekļu neitralizēšanu. Vēl vienas mācības tiks sarīkotas arī Melnajā jūrā, un tajās piedalīsies ASV eskadras mīnu kuģis "Ross”.

Jau ziņots, ka iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka viņam ir savs piedāvājums miera plānam, kas paredz - prokremliskajiem kaujiniekiem ir jāpārtrauc uzbrukumi Austrumukrainā; Ukrainas valdībai jāatvelk savi karavīri līdz tādam attālumam, kas izslēgtu iespējamību apšaudīt apdzīvotas vietas ar artilēriju. Pamiera ievērošana būtu jāuzrauga starptautiskajiem novērotājiem. Kā ceturto punktu Putins nosauca nepieciešamību „izslēgt kara aviācijas izmantošanu pret mierīgajiem iedzīvotājiem un apdzīvotiem punktiem konflikta zonā”.

Viņš uzskata, ka arī jāorganizē „piespiedu kārtā aizturētu personu apmaiņa pēc formulas „visi pret visiem” bez kādiem priekšnosacījumiem.” Kā sesto punktu Putins izteica aicinājumu „atvērt humānos koridorus bēgļu pārvietošanai un humānās palīdzības kravu piegādei Ukrainas austrumiem”. Bet pēdējā viņa plāna daļa ir iespēja uz kaujās cietušajiem reģioniem nosūtīt remonta brigādes infrastruktūras atjaunošanai.

Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai trupināties.

Aizvien turpinās ukraiņu armijas cīņa ar separātistiem Doņeckas un Luganskas apgabalā.  

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti